Vai 2012. būs Linux gads?

Ievērojot tradīciju, turpinu rakstīt par Year of the Linux tēmu, apkopoju 2011. gada atvērtā koda operētājsistēmu notikumus un izsaku dažas prognozes.

2011. gads Linux pasaulē bija notikumiem bagāts. SIA Odo gada sākumā noslēdza pētījumu par Linux ieviešanu VSAA, tomēr taupības režīms līdz praktiskai realizācijai nonākt neļāva. Pavasarī, pēc divu gadu pārtraukuma, tika izlaista Debian stabilā versija, kuru (ja atrod, kur lejuplādēt ISO failu) gandrīz varēja uzstādīt arī "normāls" datora lietotājs.

Vēlāk Canonical Ubuntu 11.04 versijā ieviesa pretrunīgi vērtēto Unity lietotāja saskarni, kas tāpat, kā savulaik Microsoft Windows Vista, normāli strādāja tikai uz dažām grafiskajām platēm. Lai arī 11.10 versijā Unity strādāja daudz stabilāk, daudzi Linux lietotāji (mani ieskaitot) ar šādu "telefonizētu" saskarni nebija apmierināti. Šo pārmaiņu rezultātā Distrowatch aptaujā Ubuntu zaudēja vairākus gadus noturēto pirmo vietu, un to pārņēma Mint Linux, kas senāk bija Ubuntu ar iekļautām slēgtā koda programmām, bet tagad ir līdzīgi pielāgots Debian atzars.

Vispār saskarni debilizē vienkāršo visi operētājsistēmu ražotāji (varbūt tikai Apple ne-, jo viņi jau ir sasnieguši nepieciešamo līmeni). Microsoft Windows 7 ir vēl prastāks par Vista, bet gaidāmajā Windows 8 paroles vietā varēs atbildēt uz 1-gadīgā jautājumu: " kur mamma, kur tētis? ".

Arī Linux Gnome 3 saskarne šķiet vairāk piemērota telefonam nekā datoram (lai gan planšetdatoru var uzskatīt arī par modernu interneta televizoru) un tas radīja iepriekš nepiedzīvotu problēmu:

Jaunajās datora saskarnēs vienkāršas darbības ir veicamas vieglāk, bet sarežģītas lietas darīt vairs nav iespējams.

Tā rezultātā daži "vecā kaluma" Linux lietotāji ir palikuši pie Ubuntu 10.04 versijas, daži ir pārgājuši uz LXDE (piem., Lubuntu) vai XFCE (piem., Xubuntu) logu pārvaldniekiem, bet citi ir izveidojuši logu pārvaldnieku zarus gan oficiāli neatbalstītajai Gnome 2 bibliotēkai — Mate, gan arī Gnome 3 — Cinnamon, kas ļauj datoru lietot kā datoru (t.i. tā, kā to vēlaties, nevis tā, kā to kāds ir iepriekš noteicis).

Protams, tas Linux pasaulē ir radījis jucekli un sadrumstalo jau tā nelielo Linux darbstaciju tirgu, kas (lai arī 2011. gadā ir nedaudz pieaudzis) vēl arvien ir ap 1,31%, 1,65% līdz 5,1% no visiem datoriem. Tomēr no citas puses raugoties, Linux ir sasniedzis to līmeni, kāds ir jebkurā attīstītā tirgū — ir neskaitāmi ražotāji un piegādātāji, no kuru piedāvājuma katrs var izvēlēties sev vispiemērotāko (un izvēle, kā citās attīstīta tirgus jomās, nav viegla un vienkārša).

Tomēr arī Windows neiet viegli. Datortehnikas veikalos katrs trešais dators ir bez operētājsistēmas, vai arī ar FreeDOS. Protams, lielākajai daļai šo datoru uzliek nelegālu Windows kopiju. Lai arī Microsoft šādā veidā iegūst lietotāju prātus, peļņu viņi no tā negūst. Tomēr kāda daļa no šiem datoriem turpmāk strādā arī ar Linux. Cik liela tā ir, šobrīd grūti pateikt, tomēr es zinu vairākus kolēģus, kuri nelegālu programmu nepiedāvā principā. Līdz ar to, samazinās nelegālu datorprogrammu izplatība, bet pieaug Linux u.c. bezmaksas un/vai brīvo programmu lietošanas apjoms.

Pieaugot brīvās programmatūras atbalstam, t.s. datorprogrammu "pirātisma" apjomi turpinās kristies.

Lai arī darbstacijās Linux vēl arvien nav lielu panākumu, jaunās IT nozarēs Linux 2011. gadā ir izteikts līderis.

Android operētājsistēma, lai arī ne atvērtākais Linux atzars, ir populārākā Google meklējumos un mobilo telefonu lietotāju vidū:

fig02.png

Lai arī Nokia ir Microsoft kabatā, telefoni ar Windows būs sastopamie vēl retāk.

Pasaules 500 jaudīgāko datoru Linux daļa ir pieaugusi līdz 91,4%, bet dators ar Windows ir palicis tikai viens:

fig01.png

Dati no TOP500 Statistics

Nākamgad TOP500 datoru sarakstā Windows vairs nebūs nemaz.

Arvien vājāk skan balsis, kas apgalvo, ka atvērtā pirmkoda pasaule spēj tikai kopēt, bet nespēj radīt no jauna. Piemēram, latviešu moderno tastatūru es vispirms izstrādāju Linux (jo tā bija vieglāk), un tikai tad Windows (jo jūtu līdzi IT grūtdieņiem).

Linux arvien biežāk ir atrodams mācību iestādēs. Piemēram, Rīgas 6. vidusskolā, Šauļu Universitātē un Alberta koledžā, bet Latvijas Universitātē Windows datoru neesamība izgāza Microsoft prezentāciju. Odo.lv mājaslapas apmeklētājos Linux lietotāju skaits pārsniedz Windows.

Pasniedzot lekcijas esmu sapratis, ka jaunieši Windows vairs neuzskata par foršu sistēmu. Foršas ir Apple iOS (ja var to atļauties un neuztrauc lietotāja brīvība), vai Linux (ja prot to uzstādīt), kas abas ir Unix-veidīgas sistēmas. Kad viņi nonāks līdz teikšanai, rezultāts ir viegli paredzams — Windows sistēmas tiks izmēztas, bet to vietā parādīsies Linux. Vai tas notiks nākamgad? Noteikti nē. Daži no topošajiem IT speciālistiem turpinās mācības, bet daži tikai pildīs citu noteiktus plānus. Tomēr viens ir skaidrs jau tagad:

IT speciālisti, kas domā un strādā patstāvīgi, izvēlas (kādu no) Linux. Windows ir kļuvis par mantoto "otrgadnieku biznesu".

Ko darīt "parastam" mājas lietotājam? Nesatraucieties. Telefoniem, televizoriem, atskaņotājiem un putekļu sūcējiem jūs jau tagad varat izvēlēties Linux. Bet, lai lietotu to savā datorā, ieteicams uzgaidīt, līdz IT speciālisti Linux pasniegs jums patīkamā veidā.

Tags Linux Tirgus Windows
Created by Valdis Vītoliņš on 2011-12-30 16:35
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:26
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License