Literatūra

Vairākās vietās esmu citējis Frederika Brūka (Frederick P. Brooks) klasisko The Mythical Man-Month, jo daudzās jomās viņa atklājumi vēl arvien nav pārspēti. Es silti iesaku Addison-Wesley 25. jubilejas izdevumu (ISBN 0-201-83595-9), kurā ir arī viņa 1986.gada No Silver Bullet darbs.

Jaunais izdevums ir papildināts ar nenovērtējamu 20 gadu retrospektīvu, kurā Brūks atklāti izsaka dažus oriģinālā teksta vērtējumus, kas nav izturējuši laika pārbaudi. Pirmo reizi es izlasīju retrospektīvu pēc tam, kad šīs esejas publiskā versija bija praktiski pabeigta, un biju pārsteigts, ka Brūks piedēvēja Microsoft tirgum līdzīgu praksi! (Patiesībā šīs vērtējums bija nepareizs. 1998. gadā Helovīna dokumentos mēs redzam, ka Microsoft iekšējā izstrādātāju kopiena bija ļoti sadrumstalota, par kopēju pieeju pirmkodiem, kas ir nepieciešams tirgus stilam nemaz nedomājot.)

Džeralds Veinbergs (Gerald M. Weinberg) The Psychology Of Computer Programming (New York, Van Nostrand Reinhold 1971) ieviesa neveiksmīgi nosaukto terminu "nesavtīgā programmēšana". Lai arī viņš nebija  pirmais, kas norādīja "komandas principa" nederīgumu, tomēr viņš bija viens no pirmajiem, kas to minēja tieši attiecībā uz programmatūras izstrādi.

Ričards Geibriels (Richard P. Gabriel), apcerot Unix kultūru pirms Linux ēras, negribīgi norādīja uz primitīvu, tirgum līdzīgu praksi savā 1989. gada darbā LISP: Good News, Bad News, and How To Win Big. Lai arī dažās nozīmēs novecojis, šis darbs vēl joprojām tiek augstu vērtēts daudzu LISP fanu vidū (mani ieskaitot). Mans korespondents atgādināja, ka nodaļa Worse Is Better lasāms gandrīz vai kā Linux paredzējums. Darbs ir pieejams tīmeklī http://www.naggum.no/worse-is-better.html.

De marko (De Marco) un Listera (Lister) Peopleware: Productive Projects and Teams (New York; Dorset House, 1987; ISBN 0-932633-05-6) ir par zemu novērtēts dārgakmens, kuru man par prieku Freds Brūks ir citējis savā retrospektīvā. Lai arī tas, ko autori ir rakstījuši, ir maz pielietojams tieši Linux vai atvērtā koda kopienās, autoru idejas par apstākļiem, kas ir nepieciešami radošam darbam, ir noderīgi katram, kurš vēlas pielietot kādas tirgus modeļa vērtības komerciālām vajadzībām.

Beidzot, man ir jāatzīst, ka es gandrīz vai nosaucu šo eseju par "Katedrāle un agora", pēdējais ir grieķu publiskais tirgus un tikšanās vieta. Marka Millera (Mark Miller) un Erika Drekslera (Eric Drexler) radošie agoric systems raksti, par negaidītajām tirgum līdzīgajām skaitļošanas ekoloģijām, palīdzēja man skaidri saprast analogu parādību atvērtā koda kultūrā, kad piecus gadus vēlāk man acīs iekrita Linux.