Epilogs: Netscape pievienojas tirgum

Tā ir jocīga sajūta — saprast, ka palīdzi veidot vēsturi...

1998. gada 22. janvarī, apmēram septiņus mēnešus pēc tam, kad es pirmo reizi publicēju "Katedrāli un tirgu", Netscape Communications, Inc. paziņoja par plānu publicēt Nestscape Communicator kodu. Vēl dienu pirms paziņojuma man  par to nebija ne mazākās nojausmas.

Eriks Hāns (Eric Hahn), Netscape viceprezidents un vadošais tehnoloģiju pētnieks drīz pēc tam atrakstīja man sekojošu e-pastu: "Visu Netscape darbinieku vārdā mēs vēlamies jums pateikties par palīdzību nonākt līdz tam pirmajiem. Jūsu domām un rakstiem bija fundamentāla ierosme mūsu lēmuma pieņemšanā."

Nākamajā nedēļā pēc Netscape ielūguma es lidoju uz Silīcija ieleju uz dienu ilgu stratēģijas sanāksmi (1998. gada 4. februārī) ar dažiem vadošajiem un tehniskajiem darbiniekiem. Kopā mēs izstrādājām Netscape licenci un koda izlaišanas stratēģiju.

Dažas dienas vēlāk es rakstīju:

Netscape grasās piedāvāt mums liela mēroga praktisku pārbaudi tirgus modelim komerciālajā pasaulē. Atvērtā koda pasaule tagad ir aci pret aci ar briesmām — ja Netscape pieeja nestrādās, atvērtā koda ideja tiks diskreditēta un komerciālajā pasaulē tā netiks izmantota vismaz desmit gadus.

No otras puses, tā ir iespaidīga iespēja. Volstrītas un citu sākotnēja reakcija uz šo gājienu ir piesardzīgi pozitīva. Un mums ir dota iespēja pašapliecināties. Ja Netscape ar šo gājienu atgūs nozīmīgu tirgus daļu, tas kļūs par sen gaidītu revolūciju programmatūras izstrādes industrijā.

Nākošais gads būs ļoti pamācošs un interesants laiks.

Un tā patiešām bija. Kā es rakstīju 2000. gada vidū, Mozilla (kā to vēlāk nosauca) pārlūkprogrammas izstrāde bija tikai daļēja veiksme. Tā nodrošināja Netscape sākotnēji mērķi — pārtraukt Microsoft monopolstāvokli pārlūkprogrammu tirgū, un bija arī daži ļoti veiksmīgi momenti, īpaši nākamās paaudzes Gecko renderēšanas dzinēja izstrāde.

Tomēr tas nenodrošināja tik masīvu izstrādes aktivitāti ārpus Netscape, kā Mozilla dibinātāji sākotnēji bija cerējuši. Un galvenais iemesls, šķiet bija tas, ka ilgu laiku Mozilla izplatīšana pārkāpa vienu no tirgus modeļa pamatprincipiem — tā nepiegādāja to, ko potenciālie atbalstītāji varētu viegli palaist un apskatīties, kā tas strādā. (Vairāk kā gadu pēc izlaides Mozilla būvēšanai no pirmkoda bija vajadzīga licence patentētai Motif bibliotēkai.)

Visnegatīvāk (pēc ārējās pasaules domām) bija tas, ka Mozilla grupa nepiegādāja produkcijas kvalitātes pārlūkprogrammu divarpus gadus pēc projekta uzsākšanas, un 1999. gadā viens no projekta vadītājiem radīja nelielu sensāciju atkāpjoties un pārmetot vadībai slikto pārvaldību un zaudētās iespējas. "Atvērtais kods" viņš pareizi norādīja "nav burvju nūjiņa".

Un tiešām nav. Mozilla ilgtermiņa prognozes tagad (2000. gada novembrī) izskatās daudz labāk kā laikā, kad Džeimijs Zavinskis (Jamie Zawinski) rakstīja savu atkāpšanās vēstuli — un pēdējās nedēļās iknakts būvējumi beidzot ir pārkāpuši kritisko produkcijas stabilitātes slieksni. Bet Džeimijs nekļūdījās norādot, ka kļūstot par atvērto kodu vēl nenozīmē, ka projekts izglābsies no slikti definētiem mērķiem, spageti koda vai kādas citas hroniskas programmatūras izstrādes kaites. Mozilla izvērtās tā, ka vienlaicīgi parādīja gan to, kā atvērtais kods var būt veiksmīgs, gan — kā tas var ciest neveiksmi.

Tomēr tai pat laikā atvērtā koda ideja bija veiksmīga un guva atbalstītājus daudz kur citur. Kopš Netscape izlaišanas mēs novērojam dramatisku atvērtā koda izstrādes intereses pieaugumu, un šī tendence gan iespaido, gan no tās iespaidojas Linux operētājsistēmas veiksme. Mozilla padarīja šo tendenci vēl ātrāku. ¹

1. ^ 2009. gadā Mozilla pēctecis Firefox ir kļuvis par izplatītāko tīmekļa pārlūkprogrammu Eiropā.