Lietotāji ir svarīgi

Tā es mantoju popclient. Un, kas ir vēl svarīgāk, es mantoju popclient lietotājus. Lietotāji ir visbrīnišķīgākā lieta, kas vien var būt, un ne tikai tāpēc, ka tie parāda, kas no jūsu piedāvātā ir vajadzīgs un pareizs. Pareizi kopti, tie var kļūt par līdzizstrādātājiem.

Unix tradīciju spēks, kas virza Linux uz jautru ekstrēmu ir tas, ka daudzi lietotāji ir arī hakeri. Bet pirmkoda pieejamība padara tos par efektīviem hakeriem. Tas ļauj būtiski samazināt atkļūdošanas laiku. Lietotājus nedaudz iedrošinot, viņi jums noteiks problēmas, ieteiks labojumus un palīdzēs uzlabot kodu daudz ātrāk, kā jūs to varētu veikt bez viņu palīdzības.

6. Lietotāji kā līdzizstrādātāji ir ātrākais koda izstrādes un efektīvākais atkļūdošanas veids.

Šo spēku ir viegli nenovērtēt. Patiesībā to, cik labi atvērtā koda pasaulē lietotāju skaita pieaugums samērojams ar sistēmas sarežģītību nenovērtēja neviens, līdz to neparādīja Linuss Torvalds.

Patiesībā es domāju, ka Linusa  gudrākais un svarīgākais stiķis nebija Linux kodola uzrakstīšana, bet drīzāk gan Linux kodola izstrādes modelis. Kad es viņam to pateicu, viņš smaidīja un kautrīgi atkārtoja to, ko jau bieži bija sacījis: "patiesībā es esmu liels sliņķis, kam patīk gūt labumu no tā, ko dara citi." Slinks kā lapsa. Vai, kā Roberts Hainlains lieliski aprakstīja savu personāžu — pārāk slinks, lai ciestu neveiksmi.

Atskatoties pagātnē, viens no precedentiem veiksmīgam Linux izstrādes gadījumiem ir GNU Emacs Lisp bibliotēka un Lisp koda arhīvi. Atšķirībā no Emacs, C kodola un citiem GNU rīkiem, kas tika izstrādāti katedrāles celtniecības stilā, Lisp koda arhīvs izveidojās plūstoši un to būtiski ietekmēja tā lietotāji. Idejas un prototipu varianti ļoti bieži tika pilnībā pārrakstīti trīs un četras reizes, līdz tie sasniedza galīgo izskatu. Un ar Internetu nodrošinātā, vāji saistītā sadarbība "a la Linux" bija ļoti izplatīta.

Arī manis paša veiksmīgākais darbs pirms fetchmail droši vien bija Emacs VC (version control) variants. Tajā mums bija Linux līdzīga sadarbība pa e-pastu ar trim cilvēkiem, un līdz šodienai tikai vienu no tiem — Ričardu Stallmanu esmu arī saticis. Tas bija priekšplāns (front-end) SCCS, RCS un vēlāk arī CVS sistēmām, kurā Emacs piedāvāja versiju kontroles darbības ar "vienu klikšķi". Tas attīstījās no ļoti maza, negatava sccs.el varianta, ko bija uzrakstījis kāds cits. Un VC varianta izstrāde bija ļoti veiksmīga, jo atšķirībā no paša Emacs, Emacs Lisp kods izgāja cauri izstrādes/testēšanas/uzlabošanas soļiem ļoti ātri.

Emacs stāsts nav vienkāršs. Ir bijuši citi programmprodukti ar divu līmeņu arhitektūru un divu līmeņu lietotāju kopienām, kas apvienoja katedrāles veidā izstrādātu kodolu un tirgus veidā izstrādātu apkārtni. Viens no tiem ir MATLAB, komerciāls datu analīzes un vizualizācijas rīks. MATLAB un citu līdzīgu produktu lietotāji ziņo, ka rūgšana, inovācija un rīcība lielākoties notiek rīka atvērtā koda daļā, kur plašā un raibā atvērtā koda publika var ar to spēlēties.