1.3. Tāldarba regularitāte un veikšanas vieta

Tāldarbu var raksturot, novērtējot, cik regulāri to veic un kur tiek strādāts.

Vispirms ir jānodala gadījuma rakstura tāldarbu no pastāvīga tāldarba:

Gadījuma tāldarbs

Gadījuma rakstura darbs mājās nav nekas jauns, tomēr pēdējā laikā ir ievērojumi palielinājusies tā izplatība un nozīme. Arvien vairāk cilvēku iegādājas savus datorus lietošanai mājās, kas dod tiem iespēju ņemt darbu līdzi uz mājām. Vairumā gadījumu tāldarbu izmanto, lai veiktu skaidri noteiktus uzdevumus, kuru izpildei nav vajadzīga saskarsme un koordinācija ar citiem darbiniekiem.

Parasti par gadījuma tāldarbiniekiem uzskata tos, kas mājās strādā mazāk kā vienu pilnu darba dienu nedēļā. Pats nosaukums jau norāda, ka parasti darbu veic darbavietā, un, kas šajā gadījumā ir būtiski, darbs mājās darba līgumā nav paredzēts. Šādi reizēm veic virsstundu darbu vai strādā mājās, ja kāda konkrēta uzdevuma veikšanai nepieciešams miers un klusums.

Pastāvīgs tāldarbs

Atšķirībā no gadījuma rakstura darba mājās pastāvīgu tāldarbu parasti fiksē darba līgumā. Tomēr

arī te ir dažādi tāldarba izmantošanas modeļi:

• Pilna laika tāldarbs,
• Nepilna laika/mainīgais tāldarbs:
  • noteikts konkrēts dienu skaits (piemēram, viena vai divas dienas nedēļā);
  • epizodisks tāldarbs – to nosaka iepriekš konkrētu uzdevumu veikšanai (piemēram, ikmēneša, ceturkšņa vai gada atskaišu sagatavošanai, u.tml.);
  • tāldarbs atbilstoši situācijai - tas netiek veikts regulāri, bet to nosaka pēc vajadzības (īpašu projektu, vienreizēju uzdevumu veikšanai).

Darba veikšanas vieta

Tāldarba veidi atbilstoši vietai, kur darbs tiek veikts, ir doti sekojošā zīmējumā:

Darbs no mājām

Darbs tiek veikts no mājām, nevis parastās darba vietas, uzdevumu veikšanai un saziņai ar vadību un kolēģiem izmantojot IKT (telefonu, telefaksu, e-pastu, videokonferences, u.c.). Šī tāldarba forma nav viendabīga, to sīkāk iedala šādi:

• Nepilna laika tāldarbs no mājām vai mainīgais tāldarbs, kad daļu darba laika darbinieks strādā mājās un daļu uzņēmuma telpās. Šo mēdz uzskatīt par uzņēmuma interesēm visvairāk atbilstošo risinājumu, turklāt vēlams, lai darbs no mājām tiktu veikts ne vairāk kā 3 dienas nedēļā. Tādējādi iespējams nodrošināt pietiekamu informācijas apriti, darbiniekam kontaktēties ar kolēģiem un sekot uzņēmumā notiekošajam.
• Pilna laika tāldarbs no mājām vienam darba devējam, kad darbs tiek veikts tikai no mājām un tikai vienam darba devējam. Šis tāldarba paveids gan drīzāk ir izņēmums nekā norma. To pārsvarā izmanto lielos uzņēmumos tādiem darbiniekiem kā, piemēram, tulki vai programmētāji, kuri pamatā strādā vieni un kuru fiziska klātneesamība neietekmē uzņēmuma darba organizāciju. Pie pilna laika tāldarbiniekiem pieskaita tos, kas mājās strādā vairāk nekā 90% no kopējā darba laika.
• Līgumdarbs no mājām, kad cilvēks strādā tikai no mājām, bet vairākiem darba devējiem vai klientiem. Šis tāldarba veids gan visbiežāk sastopams starp pašnodarbinātajiem.

Mobilais tāldarbs

Mobilais tāldarbs ir arvien izplatītāka tāldarba forma. Ar mobilo tehnoloģiju palīdzību mūsdienās iespējama daudz lielāka ģeogrāfiskā mobilitāte. Darbs notiek kustībā, izmantojot portatīvu vai mobilu aprīkojumu. Mobilais tāldarbs var būt gan nepieciešamība (darbs saistīts ar pastāvīgiem izbraukumiem pie klientiem u.tml.), vai arī brīva darba vietas izvēle atbilstoši darbinieka vēlmēm. Šo tāldarba veidu visvairāk izmanto cilvēki, kuru darbs saistīts ar ceļošanu, un kuri neatkarīgi no atrašanās vietas ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību var sazināties ar klientiem un pieslēgties savam uzņēmumam. Tādējādi strādāt iespējams no klienta telpām, uzņēmuma filiālēs, lidostās, viesnīcās, vilcienā un daudzviet citur.

Satelītbiroji

Salīdzinoši autonomas uzņēmuma vienības, kas ir ģeogrāfiski nodalītas no uzņēmuma, bet ir pastāvīgi ar to saistītas ar telekomunikāciju palīdzību. Šos birojus bieži vien izvieto tālu no centrālā biroja, un tādējādi reizēm mēdz nodalīt uzņēmuma administrāciju vai klientu apkalpošanu no citām funkcijām. Darba veikšanai nepieciešamās darbavietas var izvietot ārpus lielām pilsētām ar nosacījumu, ka tās ir savienotas vienā tīklā ar vietu, kur tiek pieņemti lēmumi, un citām to darbībai svarīgām struktūrvienībām. Cita satelītbiroja forma ir pilnībā aprīkoti biroji, ko uzņēmums izveido piepilsētās vai citos attālākos rajonos, lai darbinieki varētu vienu vai vairākas dienas nedēļā strādāt tuvāk mājām. Šī tāldarba forma gan ir salīdzinoši maz izplatīta.

Tāldarba centri

Ideja parādījās 80. gados Zviedrijā, sākotnēji kā sociāls projekts. Pakāpeniski šo pieredzi pārņēma arī citas valstis (Īrija, Lielbritānija, Francija u.c.), un ar laiku attīstījās divi modeļi – tā saucamais anglosakšu un skandināvu – kas atšķiras galvenokārt ar mērķiem un arī ar sniegtajiem pakalpojumiem. Skaidrības labad pirmos parasti sauc par tāldarba centriem, bet otrus – par kotedžām. Tāldarba centri ir ar IKT aprīkoti vietēja mēroga biroji, kas ļauj darbiniekiem izvairīties no ilga ceļa uz darbu. Tos izmanto cilvēki, kas nevar vai nevēlas strādāt mājās, bet tajā pašā laikā grib izvairīties no izmaksām, laika patēriņa un neērtībām, kas saistītas ar ceļu uz darbu. Savā ziņā tāldarba centri ļoti atgādina satelītbirojus, tikai tāldarba centros strādā nevis viena, bet dažādu darba devēju darbinieki. Tāldarba centri darbojas ar komerciālu mērķi – darba devēji apmaksā tāldarba centra telpu un aprīkojuma izmantošanu atbilstoši tam, kā to darbinieki centru izmantojuši. Līdz ar to centri ir ieinteresēti rūpēties par to, lai nodrošinātu klientiem labi uzturētu, drošu un netraucētu darba vidi. Reizēm tāldarba centri piedāvā arī administratīvo atbalstu, veicot sekretariāta, grāmatvedības, tulkošanas u.c. pakalpojumus. Latvijas gadījumā paralēles var vilkt ar tā sauktajiem biznesa inkubatoriem). Mūsdienās tāldarbu centros uzsvars pārvietojas no biroja fizisko resursu koplietošanas uz dalīšanos ar garīgajiem resursiem (http://wiki.coworking.info) un sociālo kopienu veidošanu. Angļu valodā šādu darba stilu apzīmē ar "coworking". Šāda kopā strādāšana apvieno cilvēkus, kas strādā neatkarīgi viens no otra, bet kuriem ir kopīga vērtību sistēma, kuriem patīk būt kopā ar citiem radošiem un aktīviem cilvēkiem, ietekmēties no viņu uzskatiem. Šādi kopstrādāšanas centri dažādās valstīs ir vairāk kā 200, kas apvienojušies vienotā tīklā un ļauj tāldarbiniekiem izmantot tos, ja nepieciešams būt komandējumos dažādās valstīs. Lielākā daļa no tiem ir izveidoti ASV, daļa ir Eiropas Savienības valstīs, kā Francijā, Vācijā, Apvienotā Karalistē, Rumānijā, Portugālē. Baltijas valstīs ir Lietuvā (Viļņā un Kauņā), bet Latvijā nav.

Telekotedžas

Telekotedžas nodrošina līdzīgus pakalpojumus kā telecentri, tikai tās parasti kalpo sabiedriskiem mērķiem un attiecīgi tiek uzturētas par valsts, pašvaldības vai kādu sabiedrisku organizāciju līdzekļiem. Šī iniciatīva ir dzimusi Zviedrijas laukos, un nosaukums radies to izcelsmes dēļ – sākotnēji šādam nolūkam tika pārveidotas lauku mājas un kotedžas. Telekotedžas, atšķirībā no telecentriem, joprojām galvenokārt ir izvietotas laukos. Telekotedžas nodrošina vietējiem iedzīvotājiem iespēju izmantot augstas kvalitātes IKT un attīstīt savas iemaņas un prasmes. Paralēli tās veicina kontaktu veidošanos starp cilvēkiem, kas lauku rajonos nav mazsvarīgi. Latvijā nav izplatītas.

Vēl kā tāldarba veidu var minēt komandas darbu datortīklā. Modernie saziņas līdzekļi ļauj kopā strādāt darbinieku grupām, kam citai ar citu nav fiziska kontakta. Šādu tāldarba formu mēdz izmantot uzņēmumi, kas darbojas dažādās pasaules daļās.

Tomēr visbiežāk izmantotā tāldarba forma ir jaukts tāldarbs, kurā izmantotas vairākas iepriekš aprakstītās formas. Darbinieki nelielu daļu laika strādā mājās, daļu pavada pie klientiem vai strādājot kur citur, bet lielu daļu darba laika joprojām strādā uzņēmumā kopā ar kolēģiem. Šāda darba organizācija skar ne tikai tādas grupas kā vadošus darbiniekus, zinātniekus, māksliniekus, žurnālistus, bet arī arvien lielāku skaitu kvalificētu darbinieku.