Šī ir pasaka, ko labu laiku atpakaļ sacerēju bērniem, kad tiem interesēja pasakas.

Daudzi grib zināt, kā rodas varavīksne. Daudzi gudri prāti ir izvirzījuši dažādas hipotēzes un teorēmas, bet līdz patiesībai tā arī nav nonākuši. Bet patiesībā ir šāda.

Lai debesis būtu skaidras un mēs varētu redzēt sauli, mēnesi, zvaigznes un planētas, debesu rūķi debesis dienu no dienas iztīra. Katru rītu, reizē ar saules lēktu, rūķi iztīra debesu pamales no miglas pie ezeru krastiem un mitrām pļavām. Upju gravas un purvus viņi uzslauka ar lielu lupatu un izgriež lietus mākoņos. Miglu un dūmaku debesu rūķi berž ar birstēm un vētī ar setiem. Sīko miglu un rīta rasu izpurina mazās mākoņu kulītēs, vai ar liekšķerēm sašķūrē lielos mākoņu kalnos. Dažkārt var pat redzēt, kā rūķi velk mākoņus prom aiz debesu malas. Vislabāk to redzēt guļot uz muguras un raugoties debesīs, kurām pāri slīd mazi melni punktiņi. Diemžēl tie pazūd, kad cenšaties tos ieraudzīt ciešāk.

Vecais rūķis, pirms sākt savus darbus pārbauda, vai mazie rūķi debesis ir kārtīgi iztīrījuši. Ja viņš ir piekodinājis, ka visu pārbaudīs īpaši rūpīgi, mazie rūķi ir čaklāki un mākoņu maisus kārtīgi saber tumšās gravās un alās. Dažkārt, uz svētkiem, viņi sakar mākoņus arī lielos kokos vai torņos. Ja vecajam rūķim paredzēti svarīgāki darbi un tas ir aizņemts ar zvaigžņu spodrināšanu vai citu lielu darbu, mazie rūķi mākoņus izmētā debesīs pa malu malām. Dažkārt vecais rūķis vēl pirms gaismas brauc uz tirgu iepirkties. Tad viņš pērk pīpes tabaku un sērkociņus, kā arī kartupeļus, miltus, sāli un cukuru un citas lietas, ko ber mākoņu maisos. Ja maiss gadās caurs, vai tam patrūkst gals vaļā, rūķu milti kā migla un rasa izbirst ārā. Ja izbirst kādi rūķu putraimi, tad mums lietus. Ja kur izbirst pupas vai kartupeļi, tad mums ir krusa vai sniegs. Ja rūķi zudumu laicīgi pamana un maisu aiztaisa, šīs debesu liga nav ilga. Pretējā gadījumā lietus birst ārā, kamēr mākonis tukšs.

Dažkārt rūķu mamma brokastīs cep pankūkas. Kad pankūkas gatavas, mazie rūķi skrien ieņemt vietu tuvāk pankūku šķīvim un mākoņu kārtošana paliek otrajā vietā. Mums tad debesis ir apmākušās visu dienu, ja vien vējš tos mākoņus neaizveļ kaut kur debesu pagultē.

Rūķi no miglas taisa savu debessaldu rūķu saldējumu. Salasa tīrāko rīta rasu, saliek mazās turziņās un iebāž ledusskapī. Kad rasa ir sasalusi, ņem ārā un ēd gardām mutēm. Lielajam rūķim nepatīk, ka mazie ēd daudz saldumu. Ja viņš to pamana un rājas, tad pie mums lejā šķīst zibeņi un pērkoni. Tomēr vistrakāk iet tad, ja mazie rūķi sadomā sarīkot kādu mākoņu kauju. Visi uzkāpj uz ķebļiem, paņem pa mākonim aiz stūra un zvetē viens otram, kamēr visi nokrīt. Mēs tad sakām ka pie mums "zeme ar debesīm iet kopā".

Ja pēc lielāka jandāliņa mazajiem rūķiem visu ātri jāsavāc, tie ķer putekļu sūcēju un steidz visu ātri sasūkt. Rūķu putekļu sūcējs ir mūsu varavīksne. Ja mazie rūķi steigā pārcenšas, tie sasūc ne tikai miglu un rasu, bet arī kādu dīķi vai ezeru ar visiem iemītniekiem. Ir dzirdēti gadījumi, ka debesu rūķi iesūc kādu miglā aizmigušu zirgu vai traktoru.

Ja kādreiz redzat kādu varavīksni, skatieties, ka rūķi neiesūc kādu jūsu mantu arī. Ja tā gadās, nevajag satraukties. Vajag tikai pagaidīt, kad rūķu mamma izpurinās visu atpakaļ uz zemes. Jācer tik, ka tas nenobirs jums uz galvas vai kaut kur otrā pasaules  malā.

Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-22 16:55
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License