Odo.lv » Mācību materiāli » Ceļveži » Katedrāle un tirgus

Tālāk
Katedrāle un tirgus: Vēstulēm ir jāiet

Katedrāle un tirgus

Ēriks Stīvens Reimonds
(Eric Steven Raymond, The Cathedral and the Bazaar)

Anotācija

Esejā ir aprakstīts veiksmīgs atvērtā pirmkoda projekts — fetchmail, kurā apzināti tika pārbaudītas Linux izstrādē ieviestās idejas. Šīs idejas ir izskaidrotas, aprakstot divas pilnīgi atšķirīgus izstrādes paņēmienus — "katedrāles" pieeju, kas tiek izmantota vairumā komerciālo programmproduktu, un "tirgus" pieeju, ko izmanto Linux pasaulē.

Ir parādīts, ka šie paņēmieni ir balstīti uz pretējiem uzskatiem par programmu atkļūdošanu. Izmantojot Linux izstrādes pieredzi, ir izvirzīts pieņēmums, ka "pietiekamam skatienu daudzumam visas kļūdas ir acīmredzamas" un ir parādītas vērtīgas analoģijas ar citām pašregulējošām sistēmām, kurās ir savtīgi dalībnieki.

Nobeigumā ir izvirzītas dažas prognozes par programmatūras nākotni.

Saturs

  1. Katedrāle un tirgus
  2. Vēstulēm ir jāiet
  3. Lietotāji ir svarīgi
  4. Izlaid ātri un bieži
  5. Kā daudzi skatieni savalda sarežģītību
  6. Kad roze nav roze?
  7. Popclient kļūst par Fetchmail
  8. Fetchmail aug
  9. Vēl dažas mācības no fetchmail
  10. Nepieciešamie tirgus izstrādes priekšnosacījumi
  11. Atvērtā koda programmatūras sociālie faktori
  12. Par pārvaldību un Mažino līniju
  13. Epilogs: Netscape pievienojas tirgum
  14. Piezīmes
  15. Literatūra
  16. Pateicības
  17. Redakciju vēsture

Katedrāle un tirgus

Linux ir pārsteidzošs. Kas gan piecus gadus1 atpakaļ būtu domājis, ka pasaules klases operētājsistēma var izveidoties, vairākiem tūkstošiem pasaules hakeru apvienojoties ar vāriem Interneta pavedieniem?

Es noteikti tā nedomāju. 1993. gada sākumā, kad Linux parādījās mana radara ekrānā, es jau desmit gadus biju iesaistījies Unix un atvērtā koda izstrādē. Es biju viens no pirmajiem GNU atbalstītājiem astoņdesmito gadu vidū. Es biju izlaidis tīklā dažu labu atvērtā koda programmu, izstrādāju pats vai piedalījos vairāku programmu (nethack, Emac VC un GUD variantus, xlife, u.c.) izstrādē, kas vēl joprojām ir plaši izmantotas. Es domāju, ka sapratu, kā tas tika panākts.

Daudz no tā, ko es domājos zinām, Linux apgrieza ar kājām gaisā. Es biju sludinājis Unix pārliecību par maziem rīkiem, ātro prototipēšanu un evolucionāro programmēšanu jau daudzus gadus. Bet es arī domāju, ka ir tāds sarežģītības līmenis, kurā ir nepieciešams pieņemt centralizētu pieeju. Es domāju, ka nopietnas programmas (operētājsistēmas un tik lieli rīki kā Emacs programmēšanas vide) ir jābūvē kā katedrāles — vienam burvim vai nelielai magu kopai krāšņā vientulībā, neizlaižot negatavu programmu pirms noteiktā laika.

Linusa Torvaldsa izstrādes stils — izlaist ātri un bieži, deleģēt citiem visu iespējamo un paciest jucekli — man bija pārsteigums. Tur nav klusās un godbijīgās katedrāles celtniecības — Linux kopiena drīzāk atgādina lielu tirgus kņadu bez kārtības un sistēmas (ko vislabāk simbolizē Linux arhīvu vietnes, kurās savu viedokli var paust jebkurš) — no kura viendabīgu un stabilu sistēmu, šķiet, varētu radīt tikai brīnums.

Tas, ka tirgus pieeja izskatījās strādājam labi, bija negaidīts šoks. Strādājot dažādos projektos es cītīgi mācījos un centos saprast, kāpēc Linux pasaule ne tikai nepazūd haosā, bet kļūst arvien stiprāka ar tādu ātrumu, kādu katedrāles celtnieki pat nevarēja iedomāties.

1996. gada vidū man šķita, ka sāku saprast. Liktenis man piedāvāja teicamu veidu, kā pārbaudīt savu teoriju — atvērtā koda programmu apzināti mēģināt izstrādāt tirgus pieejā. Un es nekļūdījos — tā bija milzīga veiksme.

Stāsts ir par šo projektu. Es to izmantošu, lai piedāvātu dažas efektīvas atvērtā koda izstrādes atziņas. Ne visas lietas es apguvu Linux pasaulē, bet mēs redzēsim, kā Linux pasaule atklāj to būtību. Ja man ir taisnība, tas palīdzēs arī jums saprast, kāpēc Linux kopiena ir avots tik daudzām labām programmām, un, varbūt tas palīdzēs kļūt produktīvākam arī jums.

Tālāk
Katedrāle un tirgus: Vēstulēm ir jāiet
  1. ^ Eseja ir sarakstīta 1997. gadā
Izveidojis Valdis Vītoliņš 2008-11-21 14:08
Pēdējais mainījis Valdis Vītoliņš 2015-04-30 23:03

Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License