Tālāk
Katedrāle un tirgus: Vēstulēm ir jāiet
Nesaistes versija: Katedraleuntirgus.pdf

Ēriks Stīvens Reimonds

Katedrāle un tirgus

(Eric Steven Raymond, The Cathedral and the Bazaar)

Redakciju vēsture

Anotācija

Esejā tiek analizēts veiksmīgs atvērtā koda projekts -- fetchmail, kurā apzināti tika pārbaudītas pārsteidzošās Linux attīstībā ieviestās programmatūras izstrādes idejas. Šīs idejas ir ilustrētas, aprakstot divas pilnīgi atšķirīgas izstrādes metodikas -- "katedrāles" pieeju, kas tiek izmantota vairumā komerciālo programmproduktu un "tirgus" pieeju, ko izmanto Linux pasaulē.
Tiek parādīts, ka šie paņēmieni ir balstīti uz pretējiem uzskatiem par programmu atkļūdošanu. Izmantojot Linux izstrādes pieredzi, tiek izvirzīts pieņēmums, ka "pievēršot pietiekami daudz skatu, visas kļūdas ir acīmredzamas", un tiek parādītas vērtīgas analoģijas ar citām pašregulējošām sistēmām, kurās ir savtīgi dalībnieki.
Nobeigumā ir izvirzītas dažas prognozes par programmatūras nākotni.

Saturs

  1. Katedrāle un tirgus
  2. Vēstulēm ir jāiet
  3. Lietotāju svarīgums
  4. Izlaid ātri un bieži
  5. Kā daudzi skatieni savalda sarežģītību
  6. Kad roze nav roze?
  7. Popclient kļūst par Fetchmail
  8. Fetchmail aug
  9. Vēl dažas mācības no fetchmail
  10. Nepieciešamie tirgus stila priekšnosacījumi
  11. Atvērtā koda programmatūras sociālie faktori
  12. Par pārvaldību un Mažino līniju
  13. Epilogs: Netscape iekļaujas tirgū
  14. Piezīmes
  15. Literatūra
  16. Pateicības

Katedrāle un tirgus

Linux ir pārsteidzošs. Kas gan piecus gadus 1 atpakaļ būtu domājis, ka pasaules klases operētājsistēma var izveidoties, vairākiem tūkstošiem pasaules hakeru apvienojoties ar vāriem Interneta tīmekļa pavedieniem?

Es noteikti tā nedomāju. 1993. gada sākumā, kad Linux parādījās mana radara ekrānā, es jau desmit gadus biju iesaistījies Unix un atvērtā koda izstrādē. Es biju viens no pirmajiem GNU atbalstītājiem astoņdesmito gadu vidū. Es biju izlaidis tīklā dažu labu atvērtā koda programmu, izstrādāju pats vai piedalījos vairāku programmu (nethack, Emac VC un GUD variantus, xlife, u.c.) izstrādē, kas vēl joprojām tiek plaši izmantotas. Es domāju, ka sapratu, kā tas tika paveikts.

Daudz no tā, ko es domāju zinām, Linux apgrieza ar kājām gaisā. Es biju sludinājis Unix pārliecību par maziem rīkiem, ātro prototipēšanu un evolucionāro programmēšanu jau daudzus gadus. Bet es arī domāju, ka ir tāds sarežģītības līmenis, kurā ir nepieciešams pieņemt centralizētu pieeju. Es domāju, ka nopietnas programmas (operētājsistēmas un tik lieli rīki kā Emacs programmēšanas vide) ir jābūvē kā katedrāles -- vienam burvim vai nelielai magu kopai krāšņā vientulībā, neizlaižot negatavu programmu pirms noteiktā laika.

Linusa Torvalda (Linus Torvald) izstrādes stils -- izlaist ātri un bieži, deleģēt citiem visu iespējamo un paciest jucekli -- man bija pārsteigums. Tur nav klusās un godbijīgās katedrāles celtniecības, Linux komūna drīzāk atgādina lielu tirgus kņadu bez kārtības un sistēmas (ko vislabāk simbolizē Linux arhīvu vietnes, kurās savu viedokli var paust jebkurš), no kura viendabīgu un stabilu sistēmu, šķiet, varētu radīt tikai brīnums.

Tas, ka tirgus pieeja izskatījās strādājam labi, bija negaidīts šoks. Strādājot dažādos projektos es pamatīgi mācījos un centos saprast, kāpēc Linux pasaule ne tikai nepazuda haosā, bet kļuva arvien stiprāka ar tādu ātrumu, kādu katedrāles celtnieki nevarēja ne iedomāties.

1996. gada vidū man šķita, ka sāku saprast. Liktenis man piedāvāja teicamu veidu, kā pārbaudīt savu teoriju -- atvērtā koda programmu apzināti mēģināt izstrādāt tirgus pieejā. Un es nekļūdījos -- tā bija milzīga veiksme.

Stāsts ir par šo projektu. Es to izmantošu, lai piedāvātu dažas efektīvas atvērtā koda izstrādes atziņas. Ne visas lietas es apguvu Linux pasaulē, bet mēs redzēsim kā Linux pasaule atklāj to būtību. Ja man ir taisnība, tas palīdzēs arī jums saprast, kāpēc Linux komūna ir avots tik daudzām labām programmām, un, varbūt tas palīdzēs kļūt produktīvākam arī jums.

Uz lapas augšu
Uz sākumu
Tālāk
Katedrāle un tirgus: Vēstulēm ir jāiet

  1. ^ Eseja ir sarakstīta 1997. gadā
Tags: Ceļvedis
Created by Valdis Vītoliņš on 2008/11/21 14:08
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2010/01/16 23:49

XWiki Enterprise 2.1.1.25889 - Documentation
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License