Burvju katls

Ēriks Stīvens Reimonds

(Eric Steven Raymond,The Magic Cauldron)

Anotācija

Šajā esejā ir analizēti atvērtā koda programmatūras attīstības ekonomiskie pamati. Vispirms ir apskatīti daži izplatīti mīti par programmatūras izstrādes finansējumu un programmatūras cenas struktūru. Tad tiek piedāvāta spēļu teorijas analīze par atvērtā koda sadarbības stabilitāti. Ir piedāvāti deviņi ilgtspējīgi atvērtā koda izstrādes finansēšanas modeļi -- divi bezpeļnas un 7 pelnoši. Ir izstrādāta kvalitatīva teorija, kad slēgtas programmatūra izstrādei ir ekonomisks pamats. Tiek pārbaudīti daži jauni tirgus mehānismi, kas tiek ieviesti, lai finansētu pelnošu atvērtā koda izstrādi, ieskaitot patronāžu un uzdevumu tirgu. Noslēgumā ir doti daži nākotnes pareģojumi.

Saturs

Kā burvestība

Velsiešu teikā dievietei Keridvenai (Ceridwen) bija katls, kas brīnumainā veidā radīja spēcinošu barību. Tas darbojās ar burvju vārdiem, ko zināja tikai dieviete. Bukminsters Fullers (Buckminster Fuller) modernajā zinātnē ieviesa jēdzienu "efemeralizācija" (ephemeralization) -- tehnoloģijai kļūstot arvien efektīvākai un lētākai, agrāk izmantotie fiziskie resursi tiek aizvietoti ar informāciju. Artūrs Klārks (Arthur C. Clarke) to apkopoja novērojumā, ka:

Jebkura pietiekami attīstīta tehnoloģija izskatās kā burvestība.

Daudziem atvērtā koda kopienas veiksme šķiet kā maģija. Augstas kvalitātes programmatūra materializējas "par brīvu". Tas izskatās jauki līdz turpinās, bet nešķiet ilgtspējīgi reālā konkurences un nepietiekamu resursu pasaulē. Kur ir āķis? Vai Keridvenas katls ir tikai velnišķīgs triks? Un ja nav, kā efemeralizācija strādā šajā kontekstā -- kādus vārdus dieviete saka?

Uz lapas augšu
Uz sākumu

Tālāk

Burvju katls: Dīvaiņi, kas dāvina dāvanas