Atvērtā koda programmatūras lietošana mazajā un vidējā biznesā

Atvērtā koda grāmatvedības programmas

Ceļvedis pēc Outserve LTD

Ievads Atvērtais kods pēdējos 3-4 gadus ir sistēmanalītiķu modes vārdi. Vadošo pētījumu kompāniju Gartner un Forrester analītiķi "atvērto kodu" parasti min tūlīt pēc Programmatūras kā pakalpojuma (Sofware as a Service — SAAS) un virtualizācijas. Ja viņu paredzējumi piepildīsies, vairums nākotnes tehnoloģiju balstīsies uz atvērtā koda programmatūras un tiks piedāvātas kā pakalpojums, kas darbojas virtuālā vidē. Varbūt tā arī būs. Šobrīd visas šīs tehnoloģijas attīstās, bet mazā un vidējā biznesa uzņēmumos pagaidām nav noteicošās. Milzīgā ažiotāža ap atvērtā koda programmatūru cilvēkiem rada vairāk jautājumu nekā atbildes un nepaskaidro, kāds labums no tā ir uzņēmumam. Šis dokuments ir par grāmatvedības programmatūru un apraksta atvērto kodu šodienas īpašniekprogrammatūras kontekstā. Šajā ceļvedī mēs apskatām grāmatvedības programmatūras vēsturi, un cenšamies paskaidrot, kādas ir atvērtā koda atšķirības no īpašniekprogrammatūras. Šī ceļveža mērķis ir iepazīstināt ar atvērtā koda programmatūru, parādīt tās iespējas, un kā to izmantot kā konkurences ieroci, kā to jau dara dažas organizācijas.

Saturs

Īsa grāmatvedības aparatūras un programmatūras vēsture

Grāmatvedības aparatūras un programmatūras vēstures pirmsākumi meklējami 2400 gadus pirms Kristus, kad tika izgudrots Bābeles abaks, kas vēlāk kļuva par Romiešu skaitāmajiem kauliņiem. Pēc tam tika ieviesti tādi svarīgi izgudrojumi kā divkāršā ieraksta sistēma (1494), logaritmiskais lineāls (1622) 1 un mehāniskais kalkulators (1822). Tas viss notika pirms 1845. gadā tika izveidota pirmā grāmatvedības firma. Digitālajā ērā parādījās IBM, kas 1954. gadā izveidoja tranzistoru skaitļotāju, kas atradās vairākos skapjos un maksāja 80 000 dolāru. Pēc šodienas standartiem skaitļotāju attīstība bija salīdzinoši lēna. 18 gadus vēlāk, 1972. gadā četru operāciju Sinclair Executive bija pasaulē pirmais kabatas skaitļotājs ar 138×56×9 mm izmēru 70g svaru. Tā vairumtirdzniecības cena bija 79 mārciņas. Septiņdesmito gadu beigās līdzīgus kalkulatorus pārdeva par 5 mārciņām.

Lielākas izmaiņas radīja 1960. gads, kad IBM ieviesa lieldatoru. Dažas no pirmajām lieldatoru programmām bija grāmatvedības sistēmas. Līdz tam laikam bankas un lielās korporācijās algoja milzumu cilvēku, kas apkalpoja ar roku rakstītas grāmatas. Ieviešot datorizētu grāmatvedības sistēmu galvenās finanšu grāmatas var saglabāt elektroniski, ietaupot laiku un naudu. Septiņdesmitajos gados grāmatvedības programmatūra turpināja paplašināties un grāmatvedības pakotnes lieldatoriem piedāvāja daudzas firmas. Tomēr tās vēl arvien izmantoja tikai lielās kompānijas, kas varēja atļauties milzīgās lieldatoru izmaksas. Kad septiņdesmito gadu beigās sāka ieviesties personālie datori (PC) , lietas sāka mainīties. 1979. gadā VisiCalc kļuva par pirmo elektronisko tabulu programmatūru, kas darbojās uz personālā datora. Pirms tam elektroniskās tabulas nebija pazīstamas, un VisiCalc revolucionarizēja veidu, kā cilvēki apstrādā skaitļus, un ietekmēja daudzas citas jomas. 

Daudziem cilvēkiem grāmatvedības programmatūra bija pirmā, ko tie izmantoja uz personālā datora. 1984. gadā ASV firma Intuit izstrādāja Quickbooks, bet Sage Apvienotajā karalistē piedāvāja uz AMSTRAD PCW teksta apstrādes redaktora veidotu grāmatvedības sistēmu, kas darbojās CP/M operētājsistēmā. Tas bija trīs gadus pirms Microsoft izlaida Excel For Windows, un vairāk kā 10 gadus pirms Excel kļuva populārāka par SuperCalc un Lotus 1-2-3. Iespējams, grāmatvedības programmatūra ir trešais iemesls, pēc teksta redaktora un elektronisko tabulu programmām personālā datora pirkumam. Protams, elektroniskās tabulas tika izmantotas grāmatvedības vajadzībām jau no paša sākuma, jo efektīvi aizvietoja papīru.

ERP un grāmatvedības programmatūra šodien

Šodien grāmatvedības programmatūra ir daudz kas vairāk kā datorizēta grāmata. Pat tās pakotnes, kas paredzētas mazajam biznesam būtu jāsauc par ERP (Enterprise Resource Planning), jo tās nodrošina gandrīz visu biznesa organizācijai nepieciešamo informāciju. Pat vienkāršas grāmatvedības sistēmas šodien nodrošina funkcionalitāti rēķinu apstrādei, akciju vadībai, personāla pārvaldībai, klientu pārvaldībai (Customer Relationship
Management
CRM), kā arī galvenās grāmatvedības funkcijas kā Virsgrāmatu, pārdošanas, klientu un piegādātāju grāmatas. Grāmatvedības risinājumi tagad ir pieejami visiem biznesa tipiem un lielumiem sākot ar Gnucash, Sage Instant un Quickbooks mikrouzņēmumiem un beidzot ar SAP R3 un Oracle internacionālajiem milžiem. 

Programmatūras tirgus konsolidācija

Biznesa programmatūra pēdējos gados ir piedzīvojusi dramatisku konsolidāciju un tas ir labi redzams arī grāmatvedības programmatūras tirgū, kurā daudzus neatkarīgus piegādātājus ir pārpirkušas privātās un publiskās kompānijas, kā arī riska investori, kas pārstāv privātas kompānijas. Sage vairs nav maza firmiņa, kas atrodas Ņukāstlā pie Tainas (Newcastle-upon-Tyne), bet milzīgs pasaules mēroga zīmols ar vairāk kā simtu pakotņu, ko tā savā laikā ir pārpirkusi. Tirgus augšgalā ir palikuši tikai četri lielie spēlētāji

  1. Oracle (pārpirka Peoplesoft un JD Edwards
  2. Microsoft (pārpirka Great Plains, Navision, Solomon un Axapta
  3. Infor (pārpirka Sun Systems, Pegasus, BAAN u.c.) 
  4. SAP (pārpirka Business One

Jaunie ieņēmumu modeļi

Augšminētā konsolidācija samazināja sākotnējās izmaksas, padarīja profesionālāku pieeju pārdošanai, reklāmai un tehniskajam atbalstam. Tomēr tajā pat laikā samazinājās izstrāde un inovācijas. 2. Arī tas ir zīmīgi, ka pēdējos gados tiek likts daudz lielāks uzsvars uz ikgadējiem licenču maksājumiem. Senāk tas bija papildu pakalpojums, kas bija niecīgs procents no sākotnējām licences izmaksām, bet tagad tas ir obligāts maksājums, kas ar katru gadu tikai pieaug. Grāmatvedības programmatūras pārdošanas modelis pāriet uz zemākām sākotnējām izmaksām un augstākām regulārajām izmaksām. Lai arī tas ir izdevīgāk no naudas plūsmas viedokļa, kopējās izmaksas (Total Cost of Ownership — TCO) produktam, kura vidējais dzīves laiks ir ap 7 gadiem kļūst arvien lielākas. 

Programmatūra ar ikgadējiem licences maksājumiem bieži vien kļūst nelietojama, ja licence nav samaksātā, pat tikai priekš skatīšanās. Tas var izraisīt nopietnas sekas uzņēmumam, kas vairs nevēlas maksāt par kādu grāmatvedības programmu, bet kam turpmākajos gados vēl arvien ir nepieciešami tās dati. 

Programmatūra kā pakalpojums

Vienlaicīgi ar programmatūras izstrādātāju tirgus konsolidāciju ir parādījies tāds risinājums, kurā grāmatvedības sistēmas tiek piegādātas kā programmatūras pakalpojums (Software as a ServiceSaaS). SaaS tiek apmaksāts kā regulāra īre un var būt gan uz tīmekli balstīts risinājums, gan kā klasiska lokāli uzstādīta programmatūra. Celmlauzis šajā jomā bija salesforce.com, kas piedāvāja klientu pārvaldības programmatūru tīmeklī. Grāmatvedības programmatūru kā pakalpojumu piedāvā arī tādas firmas kā Aqilla, Netsuite un Pearl. Lai arī programmatūra kā pakalpojums ir efektīva no izmaksu viedokļa, tās izmaksas laika gaitā ir bezgalīgas un apstākļiem mainoties var draudēt ar datu pazaudēšanu. Tas tā ir tāpēc, ka, ja abonēšanas maksa tiek pārtraukta, pieeja sistēmai parasti tiek liegta. 

Atvērtā koda grāmatvedības programmatūra

Bez slēgtas licencētas programmatūras un programmatūras kā pakalpojuma ir vēl arī trešā iespēja, kas ir pieejama jau labu laiku, bet tā nav pietiekami reklamēta. 

Atvērtā koda grāmatvedības programmatūra tiek izplatīta par brīvu, un, atšķirībā no īpašniekprogrammatūras un programmatūras kā pakalpojuma, tai nav nekādu licenču ierobežojumu tās izmantošanā. 

Ir milzum daudz atvērtā koda grāmatvedības programmu sākot no vienkāršām grāmatvedības programmām kā Gnucash līdz pat pilnīgiem resursu pārvaldības risinājumiem kā Openbravo. Vairums no šim programmām ir platformneatkarīgas un var darboties gan Windows, gan Apple Mac, gan Linux (un citās Unix) operētājsistēmās.

Daudzi lietotāji vēlētos mainīt savu operētājsistēmu no Windows uz Mac vai Linux, bet viņus attur tas, ka tajās nedarbojas viņu mīļākās grāmatvedības programmas (piemēram, Microsoft Navision, Tildes Jumis vai Zalktis). Visās operētājsistēmās ir pieejamas daudzas labas gan atvērtā koda, gan īpašnieka grāmatvedības programmas un grāmatvedības programma nevar būt cēlonis operētājsistēmas nemainīšanai, ja kāds to vēlas. 

Lēnās ieviešanas cēloņi

Pēdējos piecos gados atvērtā koda programmatūra ir attīstījusies ļoti strauji, īpaši tādās jomās kā klientu pārvaldība (SugarCRM), dokumentu pārvaldība (Alfresco) un biznesa analīze (Pentaho). Lai arī grāmatvedības sistēmas ir vispopulārākā biznesa programmatūra, tās ieviešanās ir noritējusi lēnāk, nekā citās jomās līdz pat pēdējam laikam, un tam ir vairāki cēloņi: 

  1. Daudziem uzņēmumiem jau ir grāmatvedības programmas un tās netiek bieži mainītas (parasti apmēram reizi 7 gados). 
  2. Ļoti nedaudzos uzņēmumos, it īpaši to dibināšanas laikā, grāmatveži iesaka (vai iedrošina), kādu programmatūru izmantot. Grāmatveži principā risku nemīl un izvēlas to, ko tie jau zina (piemēram, Navision, Jumis, Zalktis, u.c.). 
  3. Daži netic atvērtā koda programmatūras drošībai un uzticamībai. Šis risks tiek novērtēts vēl augstāk, kad runa iet par grāmatvedību un valsts nodokļus iekasējošām institūcijām. 
  4. Atvērtā koda projekti labi darbojas globālos mērogos, bet grāmatvedības sistēmām ir nepieciešamas lokālas izmaiņas saskaņā ar valstu nodokļu un likumdošanas atšķirībām. Šobrīd lokalizācija ir pieejama daudzās valstīs, tomēr tas prasa ilgāku laiku, kā piemēram CRM, kur visbiežāk ir nepieciešama tikai papildu valodas pakotne lietotāja saskarnei.

Un vēl ļoti svarīgs faktors ir: 

  1. Vairums uzņēmumu un organizāciju nav informēti par atvērtā koda grāmatvedības programmatūru un ieguvumiem, ko tā var dot. 

Atvērtā koda grāmatvedības programmatūras ieguvumi

Kādi tad ir atvērtā koda grāmatvedības programmatūras ieguvumi (protams, tas ir spēkā arī citām atvērtā koda programmām): 

  1. Nav obligātas ne sākotnējās, ne ikgadējās licenču izmaksas. 
  2. Jūs neesat saistīts ne ar vienu kompāniju, kam būtu jāmaksā par dārgām licencēm, lai piekļūtu saviem datiem tad, kad tie vajadzīgi. 
  3. Principā nav nekādu ierobežojumu tajā, kā jūs šo programmatūru izmantojat (piemēram, kur jūs to uzstādāt, cik vietās to uzstādāt, un cik lietotāji to lieto). 
  4. Izvēle. Daudzas biznesa programmas kopā ar grāmatvedības sistēmām, tiek piedāvātas kā pakalpojums. Atvērtā koda programmu atšķirībā no īpašnieka, jums ir iespēja to uzstādīt arī uz vietas. Šādu programmu jūs varat gan īrēt no partnera, gan uzstādīt pie sevis, atkarībā no savas izvēles. 
  5. Atvērtā koda programmatūra ir drošāka un stabilāka. Par to tiks diskutēts atkal un atkal, bet kad runa iet par kļūdām — tās ir jebkurai programmatūrai. Toties atvērtā koda programmatūra par to ir patiesāka. Īstenībā lietotāju kopiena tiek iedrošināta tās meklēt un pat novērst. Pieejams pirmkods ļauj to apskatīt daudziem acu pāriem, līdz ar to daudz vairāk cilvēkiem ir iespēja dot rekomendācijas un iesniegt labojumus. 
  6. Atvērtā koda programmatūra ir ļoti pielāgojama — pirmkods ir pieejams katram un katrs ar pietiekošām zināšanām un pieejas tiesībām var to modificēt un integrēt ar kādu citu programmatūru.

Tas nenozīmē, ka izmaiņas var veikt katrs lietotājs. Standarta lietotāja tiesības ir tik pat stingri noteiktas kā īpašniekprogrammatūrā. 

  1. Nav jābaidās no nelikumīgas programmatūras izmantošanas un soda. Bieži vien uzņēmumi atklāj, ka tiem ir uzstādīta programmatūra, vai tā tiek izmantota nelikumīgi bez apzināta nodoma 3. Visbiežāk tas rada draudus nevis no attiecīgajām programmatūras kompānijām, bet gan no tiesībsargājošām iestādēm 4.

Jautājumi par atvērto kodu

Ir daudz jautājumu par atvērtā koda grāmatvedības programmatūru, vairums no kuriem attiecas uz atvērtā koda programmatūru principā. Trīs populārākie jautājumi ir:

Vai atvērtā koda programmēšana ir tikai vaļasprieks?

Pilnīgi noteikti ir ļoti daudz programmētāju, kas piedāvā sava darba augļus atvērtā koda projektiem kā vaļasprieku. Un tādi ir ne tikai programmētāji, bet arī tie, kas testē, raksta dokumentāciju u.c. Atvērtā koda grāmatvedības projektos parasti nav daudz "mīlētāju", jo grāmatvedība parasti nav tik saistoša kā citi atvērtā koda programmatūras projekti. Vairumam cilvēku šajos projektos ir savtīga, parasti finansiāla interese. Kā programmētāju darbs tiek apmaksāts? Tas vien, ka neliek maksāt par programmas licencēm, nenozīmē, ka cilvēki nepieprasa naudu par savu darbu: uzturēšanu, apmācību, mitināšanu, pielāgošanu un tehnisko palīdzību. Visi cilvēki, kas piedāvā savus pakalpojumus, izmantojot uzticamu, stabila un drošu atvērtā koda programmatūru, bieži vien tā vai cita iemesla dēļ kaut ko dot pamata produktam. Piemēram, LedgerSMB, kas ir labi zināma atvērtā koda programma maziem un vidējiem uzņēmumiem, lielākais izstrādātājs ir kompānija, kas piedāvā dažādus pakalpojumus ap šo produktu. Bieži vien produktu atbalsta lietotāji, piemēram, Compiere 5, kas ir populāra atvērtā koda ERP sistēma, sākotnēji tika izstrādāta priekš Goodyear Vācijā un, lai arī tā ir atvērtā koda programma, tās izstrādi kontrolē privāta kompānija Compiere, kurā ir investēts privāts riska kapitāls. 

Kas par brīvu ir mazāk, kā maksājot?

Daži atvērtā koda projekti nav tik "izlaizīti", kā īpašniekprogrammatūra, jo pieejams pirmkods netiek veidots, lai to "pārdotu", bet gan lai nodrošinātu, ka daudzi cilvēki ar to var iegūt sev nepieciešamo funkcionalitāti, kas ir gan uzticama, gan droša. 

Pēdējos gados ir novērojams milzīgs investīciju pieplūdums tā saucamajā "Komerciālajā atvērtajā kodā". Šajos gadījumos programmatūras izstrādes kompānija veido programmatūru, kuras pirmkods tiek izplatīts par brīvu, bet tai pat laikā to izplata arī ar komerciālu programmatūras versiju (vai saņem maksu par pakalpojumiem) lai gūtu peļņu. Dažām no šīm kompānijām, piemēram Openbravo, kas ir populāra resursu pārvaldības sistēma (ERP), saņem ievērojamas riska kapitāla investīcijas. Kā jebkurš investors, tie meklē peļņu, lai atgūtu savas investīcijas. Komerciāls atvērtais kods pazemina sākotnējo barjeru un ļauj daudziem klientiem lejuplādēt bezmaksas versiju. Kompānija cer, ka tad, kad klients būs novērtējis atvērtā koda produktu, tie ieraudzīs vērtību arī komerciālā versijā, vai arī citos pakalpojumos, un sāks maksāt. 

Openbravo gadījumā bezmaksas un atvērtā koda versija tiek piegādāta bez jebkādām garantijām vai apņemšanos labot kļūdas, ko kompānija piedāvā komerciālajā versijā. Šis modelis ir populārs uzņēmuma līmeņa produktiem, tādiem kā ERP, CRM, biznesa analīze un dokumentu pārvaldība, kur ir liels tirgus un produkti līdz šim tradicionāli ir bijuši dārgi. Šādā veidā uzņēmums var apskatīt un pārbaudīt produktu neko nemaksājot. Bieži vien uzņēmums, kad risinājumu ir ieviesis ražošanā, izlemj iegādāties komerciālo versiju.

Pēdējā, bet ne mazsvarīgākā iespēja atšķirībā no tradicionālā modeļa ir tāda, ka uzņēmums, ja vēlas pārtraukt maksāt par komerciālo versiju, var atgriezties pie bezmaksas atvērtā koda versijas. Kompānijas, kas izstrādā īpašniekprogrammatūru, šādu iespēju nepieļauj. 

  • Vairāk par atvērtā koda programmatūras pielietošanu biznesā skatīt Ērika Reimonda Burvju katls.

Secinājumi

Izmantojot atvērtā koda grāmatvedības un ERP programmatūru, kopumā uzņēmumam ir daudzas priekšrocības. Ja jums patīk izmēģināšanas pirms pirkšanas, sajūta, ka jūs varat sevi nodrošināt bezgalīgi, vai tikai integrācijas iespējas, atvērtais kods piedāvā daudzus ieguvumus jebkura lieluma uzņēmumam. 

Tas, ko piedāvā atvērtais kods ir izvēles brīvība, kas tradicionālajā īpašniekprogrammatūras pasaulē nav bieži novērojama 6. Visbeidzot, atvērtā koda risinājums ir jāņem vērā vienmēr, kad tiek mainīta vecā vai sākta lietot jauna biznesa programmatūra. 

Saites

  1. ^ Logaritmiskais lineāls gan bija nozīmīgs inženieriem, nevis grāmatvežiem.
  2. ^ Nav noslēpums, ka pēdējā laikā lielo IT kompānijas standarta prakse jaunu produktu ieviešanā ir mazo inovatīvo firmu pārpirkšana, tādējādi turpinot konsolidāciju.
  3. ^ Mūsdienu īpašniekprogrammatūras licencēšanas noteikumi ir tik sapiņķerēti, ka, ja neiegādājas licences ar pietiekamu uzviju, tā var notikt bieži
  4. ^ Mūsu valstī ir prakse izmantot tiesībsargājošās iestādes kā konkurentu apkarotājus
  5. ^ Openbravo kā Compiere pēctecis tagad ir populārāks.
  6. ^ Bezmaksas atvērtā koda programmatūra piedāvā izvēli pat īpašniekprogrammatūras lietotājiem, jo tas ir papildu arguments sarunās ar īpašniekprogrammatūras piegādātāju.
Izveidojis Valdis Vītoliņš 2009-02-20 17:07
Pēdējais mainījis Administrator 2016-04-01 20:10
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License