Odo.lv » Mācību materiāli » Linux nav Windows

tux.png != windows.png

Linux nav Windows

Ceļvedis

Pēc Dominika Hamfrija Linux is Not Windows 1

Ja esat nonācis šajā lapā, tad droši vien interesējaties par Linux kā Windows alternatīvu. Šajā rakstā jums tiks paskaidrots, ar ko Linux būtiski atšķiras no Windows, un palīdzēs pārvarēt grūtības, lietojot Linux. Lapā ir izskaidrotas izplatītākās Linux iesācēju problēmas un ir doti ieteikumi to risināšanai.

Saturs

1. problēma: Linux nav tāds pats kā Windows

Bieži vien Jūs domājat, ka Linux ir kā Windows, jo pārāk centīgie Linux entuziasti, iedrošinot Jūs  pāriet uz Linux, ir apgalvojuši, ka "nav nekādas atšķirības".

Jūs būtu pārsteigts uzzinot, cik daudzi cilvēki par to sūdzas. Viņi domā, ka Linux ir Windows bezmaksas atvērtā koda analogs. Pastāv arī šāda operētājsistēma, un to sauc par ReactOS, bet tā vēl nav gatava ikdienas lietošanai un tā nav Linux.

Motīvi, kas cilvēkiem liek pāriet uz Linux, ir dažādi, bet kopumā iemesls ir viens — cilvēki cer, ka Linux būs labāks par Windows. Parastie labuma mēri ir: cena, izvēles iespējas, ātrdarbība un drošība. Protams, ir arī daudzi citi iemesli, bet:

Katrs Windows lietotājs, kas pieķeras pie Linux, cer, ka tas būs labāks par Windows.

Un tā ir problēma.

Tas ir praktiski neiespējami — būt tādam pašam kā Windows un tai pat laikā būt labākam par to. Perfekta kopija var būt tikai tik pat laba kā oriģināls 2. Līdz ar to, kad Jūs cerat, ka Linux būs labāks par Windows, Jums ir arī jāsaprot, ka tas būs savādāks. Pārāk daudzi šo faktu ignorē un uzskata jebkuru atšķirību no Windows par Linux nepilnību. 

Viens piemērs ir iekārtu dziņi. Lai atjaunotu Windows dziņus, parasti tos lejuplādē no iekārtas ražotāja mājas lapas, savukārt Linux dziņus atjauno, atjaunojot sistēmas kodolu.

Tas nozīmē, ka ar vienu lejuplādēšanas un atjaunošanas darbību Linux atjauno visu esošo (un pat konkrētajā datorā neesošo) iekārtu dziņus, kamēr Windows Jums ir nepieciešams apmeklēt katra iekārtas ražotāja mājas lapas un veikt atjaunošanu katrai iekārtai atsevišķi. Linux atjaunošanas process pilnīgi noteikti nav sliktāks, drīzāk labāks, bet, tā kā tas ir stipri atšķirīgs no Windows, daudzi to uzskata par trūkumu.

Otrs piemērs ir Firefox pārlūkprogramma, kas ir viena no atvērtā koda programmu veiksmīgākajiem projektiem. Vai Firefox būtu iekarojis pasauli, ja censtos atdarināt Internet Explorer, kas savā laikā bija vispopulārākais?

Nē. Tas bija veiksmīgs tamdēļ, ka bija labāks par IE, un bija labāks tāpēc, ka bija savādāks. Atšķirībā no IE tam bija pārlūkošana atsevišķās lapās, grāmatzīmes, iebūvēta meklēšanas josla, PNG atbalsts, paplašinājumu spraudņi un daudzas citas jaukas lietas. Firefox meklēšanas joslā meklēšana sāk uzreiz ievadot burtus, un, ja atbilstoša vārda daļa vairs nav atrodama, logs kļūst sarkans. IE nebija lapu ciļņu, RSS grāmatzīmju, un, meklējot vārdu, bija jāspiež OK poga; un, ja meklētais vārds netika atrasts, parādījās Not found kļūdas ziņojums. Šis ir uzskatāms atvērtā koda programmas piemērs, kura, lai būtu labāka, ir veidota savādāka. Ja Firefox būtu IE klons, tas būtu pazudis un aizmirsts. Un, ja Linux būtu Windows klons, ar to notiktu tas pats.

Atcerieties — tur, kur Linux ir tāds pats kā Windows, tur tas nav labāks. Linux ir labāks par Windows tikai tur, kur tas ir savādāks.

2. problēma: Linux ir daudz savādāks par Windows

Nākamā problēma rodas brīdī, kad cilvēki pieņem to, ka Linux ir savādāks par Windows, bet viņiem arvien ir grūti aprast ar to, ka Linux ir daudz savādāks par Windows. Iespējams, ka visspilgtāk šī atšķirība parādās izvēles iespēju klāstā, kas ir pieejams Linux un Windows lietotājiem.

  • Windows lietotājam standarta konfigurācijā ir pieejami Notepad un Wordpad teksta redaktori, Internet Explorer pārlūkprogramma un Outlook Express 3 e-pasta klients.
  • Linux lietotājam ir pieejami simtiem Linux distributīvi (Linux standarta versijas): Gnome, KDE, Fluxbox un kādi tik vēl ne logu pārvaldnieki (grafiskās saskarnes varianti), vi, emacs, kate teksta redaktori, OpenOffice un LibreOffice biroja programmatūra, Konqueror, Opera, Firefox, Iceweasel vai Mozilla tīmekļa pārlūkprogrammas u.t.t.

Windows lietotāji nav raduši pie tik lielas izvēles iespējas, kas bieži ir piedāvāta jau standarta komplektā un tīmekļa forumi ir pilni ar aizkaitinātiem jautājumiem: "Kāpēc ir jābūt tik daudziem variantiem?"

Vai Linux ir jābūt tik stipri savādākam par Windows? Galu galā abas ir operētājsistēmas un abas dara to pašu — nodrošina dažādu lietojumprogrammu darbību Jūsu datorā. Tām būtu jābūt vairāk vai mazāk līdzīgām?

Paskatīsimies no citas puses. Iziesim laukā un pavērosim transporta līdzekļus uz ielas. Visi transporta līdzekļi ir paredzēti tam, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B, tomēr to izskats ir tik dažāds...

Jūs varētu norādīt, ka vieglo automašīnu atšķirības ir minimālas: tām visām ir stūre, pedāļi ātrumkārba, stāvbremze, logi, durvis, degvielas bāka... Ja Jūs protat vadīt vieglo auto, Jūs protat vadīt jebkuru vieglo auto!

Tiesa. Bet vai tad Jūs neredzat, ka daudzi nebrauc ar vieglo auto, bet gan ar motociklu?

Pāreja no viena Windows uz citu ir kā pārsēšanās no vienas vieglās mašīnas uz citu. Pārejot no Windows 95 uz Windows 98, praktiski nebija iespējams sajust atšķirību. Pārejā no Windows uz Windows XP bija nelielas izmaiņas, bet to nebija daudz.

Bet pāreja no Windows uz Linux ir kā pārsēšanās no vieglās mašīnas uz motociklu. Abi ir transporta līdzekļi (operētājsistēmas), abi izmanto tos pašus ceļus (aparatūru), abi Jūs nogādā no punkta A uz punktu B. Bet katrs no tiem to izdara stipri dažādos veidos.

Windows auto nav droši pret vīrusiem, ja vien Jūs nenodrošināt durvis ar papildu atslēgām (vīrusu ķērājiem). Linux motocikliem vispār nav durvju, bet tiem nav vajadzīgas durvis un papildu atslēgas, lai būtu droši.

Un to var  aprakstīt arī savādāk.

Linux auto jau no paša sākuma tika veidoti kā daudzu pasažieru transporta līdzekļi. Windows motocikli sākumā bija paredzēti tikai vienam pasažierim, kas uz ceļa bija vienīgais.  Sākumā katrs Windows lietotājs jebkurā laikā varēja darīt ar savu motociklu visu, kas ienāca prātā.  Savukārt Linux pasažieris varēja darīt ar savu auto visu tikai tad, ja pārsēdās vadītāja sēdeklī (pieteicās kā root lietotājs).

Divas pilnīgi atšķirīgas pieejas, lai veiktu to pašu darbību, un katrai ir savi plusi un mīnusi. Auto ir labāks lai pārvietotu ģimeni un bagāžu, jo tas ir ietilpīgāks un ar vairāk sēdvietām. Motocikls lieliski der, lai nogādātu no punkta A uz punktu B vienu personu.

Daudzas lietas auto un motociklam vēl arvien ir kopīgas. Abiem Jums bākā ir jālej degviela, Jūs varat braukt pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, Jums ir jāievēro luksofors un ceļa zīmes, Jums pirms pagrieziena jāieslēdz pagrieziena signāls, un Jums jāievēro tie paši ātruma ierobežojumi.

Bet daudzas lietas ir atšķirīgas. Autobraucējiem nav jāvalkā ķiveres, motociklu vadītājiem nav drošības jostu. Autobraucēji, lai pagrieztos, groza stūri, bet motobraucēji nosveras uz sāniem. Autobraucēji, lai uzņemtu ātrumu nospiež gāzes pedāli, bet motobraucēji pagriež rokturi.

Motobraucējs, kurš cenšas pagriezt auto nosveroties uz sāniem, ātri vien iekulsies nepatikšanās. Tāpat ar grūtībām saskaras Windows lietotāji, kas vēlas izmantot savas iemaņas, lai darbotos Linux.

Patiesībā problēmas, lietojot Linux, daudz biežāk rodas Windows "superlietotājiem", nevis cilvēkiem, kam vispār nav zināšanu par datoriem. Un iemesls ir sekojošs. Windows "superlietotāji" ir apguvuši Windows pašmācības ceļā, viņi praktiski neko nezina par operētājsistēmām, tīkla protokoliem, failu sistēmām kā tādām — viņi zin tikai to, kā tas notiek Windows. Windows lietotāji ir kā fizkultūrieši, kas vispārīgas fiziskās sagatavošanās vietā ir nodarbojušies tikai ar pietupieniem.
Šie "superlietotāji" ir visskaļākie "Linux nav gatavs darbstacijai" saukļa kliedzēji, jo viņi uzskata — ja uz Linux pāriet ir grūti viņiem, tad datoru nezinātājiem vispār nav nekādu cerību. Patiesībā viņiem ir grūtāk par iesācējiem, jo viņi ir iedīdīti ar Windows pietupieniem, bet Linux skrējienā jādarbina pavisam citas muskuļu grupas.

Nedomājiet, ka, ja Jūs esat zinošs Windows lietotājs, Jūs esat arī zinošs Linux lietotājs. Kad Jūs pārejat uz Linux, Jūs esat iesācējs, kas līdz tam ir trenējies nepareizi.

3. problēma: Kultūršoks

3a. problēma: Tā ir kultūra

Windows lietotāji vairāk vai mazāk dzīvo klienta-piegādātāja pasaulē. Viņi maksā par programmatūru, garantijām, tehnisko atbalstu u.t.t. Viņi no programmatūras sagaida noteiktu lietojamības līmeni. Viņi ir pieraduši cīnīties par savām lietotāja tiesībām, jo viņi ir samaksājuši par tehnisko atbalstu. Viņi ir pieraduši klaudzināt pie dažādām institūcijām un atbalsta līmeņiem, nevis personām, viņu kontakti ir ar kompānijām nevis ar cilvēkiem.

Linux lietotāji ir kopiena. Viņiem nepatīk pirkt programmatūru, viņi nemaksā par tehnisko atbalstu. Viņi lejuplādē programmas par velti un, lai rastu palīdzību, izmanto tūlītēju ziņojumapmaiņu un tīmekļa forumus. Viņi sadarbojas ar cilvēkiem nevis korporācijām.

Ja Windows lietotājs piekopj savu ierasto uzvedību Linux pasaulē, (maigi izsakoties) viņš neiemanto simpātijas.

Vislielākā pretestība ir jūtama tieši tiešsaistes sadarbībā. Jauns "3a" Linux lietotājs jautā, lai viņam palīdz atrisināt viņa problēmu. Ja viņam nepalīdz ar viņam pieņemamu reakcijas ātrumu, viņš sāk žēloties un pieprasa palīdzību vēl uzstājīgāk, jo tieši tā viņš ir pieradis sadarboties ar apmaksātu tehniskās palīdzības dienestu, kur jāspēj izsisties cauri visiem "atšūšanas" (t.i., atbalsta naudas taupīšanas) filtriem. Problēma ir tā, ka forums nav apmaksāts atbalsts. Tā ir brīvprātīgo kopiena, kas labprātīgi vēlas palīdzēt. Jaunajam lietotājam nav tiesību pieprasīt no viņiem ko vairāk, tāpat kā ziedojumu vācējam nav tiesību pieprasīt, lai ziedotāji ziedotu lielākas summas.

Windows lietotāji ir pieraduši izmantot slēgtā koda programmatūru. Slēgtā koda kompānijas neizlaiž programmatūru pirms tai nav pietiekami uzticama funkcionalitāte un lietotājam draudzīga saskarne. Tas, ko Windows lietotāji ir pieraduši sagaidīt no jaunas programmas, ir versija 1.0. Linux programmas tai pat laikā izlaiž gandrīz uzreiz, tiklīdz tās ir uzrakstītas. To versijas sākas ar 0.1. Tādējādi lietotāji pēc iespējas ātrāk iegūst funkcionalitāti, ieinteresēti līdzizstrādātāji var iesaistīties projektā un kopiena kopumā izveidojas daudz straujāk.

Ja "3a" Linux lietotājs sastop problēmu, viņš žēlojas, ka programma neatbilst viņa standartiem un viņam šķiet, ka viņam ir tiesības izvirzīt kaut kādus standartus. Un viņa garastāvokli neuzlabo citu zobgalības, kā: "Es Tavā vietā pieprasītu naudu atpakaļ!"

Atcerieties — Jūs neesat samaksājis izstrādātājiem ne par programmu, ne par tās tehnisko atbalstu! Viņi nav neko Jums parādā.

3b. problēma: Jaunie un vecie

Linux sākās kā hakeru hobijs. Tas auga un kļuva par daudzu hakeru vaļasprieku. Labu laiku atpakaļ tikai hakeris bija spējīgs uzstādīt Linux un ar to strādāt. Linux sākās kā "Dīvaiņi dīvaiņiem" projekts. Un pat tagad liela Linux lietotāju daļa ir acīmredzami dīvaiņi.

Un tajā ir arī laba ziņa. Ja Jums rodas kādas problēmas ar aparatūru vai programmatūru, lielā daudzumā pieejamie dīvaiņi, kas var palīdzēt ar risinājumu, ir viennozīmīgs pluss.

Bet kopš tiem laikiem Linux ir izaudzis. Ir Linux distributīvi, kurus var uzstādīt praktiski jebkurš, pat tie distributīvi, kurus var sāknēt no kompaktdiska, nosaka Jūsu datora aparatūru bez jebkādas manuālas iejaukšanās. 4 Linux ir iekarojis daudzu netehnisku lietotāju sirdis tāpēc, ka tas ir lēts un neslimo ar vīrusiem. Ļoti bieži starp dīvaiņiem un netehniskiem lietotājiem izceļas nesaskaņas. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ne no vienas, ne no otras puses tas nav naids, bet tikai dažāds skatījums uz to pašu problēmu.

  • Pirmā lietotāju grupa ir pieredzējuši "smagsvara dīvaiņi", kuri vēl arvien uzskata, ka visiem, kas lieto Linux ir jābūt pilnīgai sapratnei par to, kas patiesībā notiek. Dažkārt viņi slimo ar augstprātību, elitārismu vai nepieklājību. Tomēr biežāk  tā nav. Elites pārstāvis var teikt "Katram būtu jāzina, ka ...", bet elites pārstāvis, neapgalvo "Tas tāpat būtu jāzina."
  • Otrā grupa ir jaunie Linux lietotāji, kas tāpat kā Jūs mēģina apgūt Linux pēc tam, kad visu dzīvi ir strādājuši ar Windows. Šie lietotāji lieto programmas un rīkus, kuras var lietot jebkurš.

Problēma ar 2. grupas eksemplāriem ir tā, ka parasti viņi savus padomus dod: "Es nezinu, bet domāju..." formā, "Es nezinu" daļu paturot pie sevis. Šī lietotāju daļa rada 90% dezinformācijas, par to, ka Linux pasaulē kaut ko nevar izdarīt, vai kaut kas nestrādā kā nākas. Neņemiet par pilnu nevienu komentāru, ja tas ir vecāks par pusgadu!

Problēma ar 1. grupas pārstāvjiem rodas no tā, ka viņi gūst baudu savu sistēmu izjaucot pa daļām un pēc tam to uzbūvējot no jauna, lai tā strādā tā, kā viņi to vēlas.

Šo atšķirību var parādīt līdzībā ar Lego. Iedomājieties sekojošu ainu:

  1. Jaunais: Es vēlos jaunu rotaļu auto un visi man jūsmīgi stāsta par to, cik labas ir Lego automašīnas. Es nopirku tādu Lego auto, bet kad pārnesu to mājās, es ieraudzīju tikai kaudzi ar klucīšiem. Kur ir mans auto??
  2. Vecais: Tev tas jāizveido no Lego klucīšiem. Tā jau arī ir Lego būtība.
  3. Jaunais: Ko?? Es nevēlos būvēt auto. Es neesmu mehāniķis. Kā lai es zinu, kā to salikt?
  4. Vecais: Kastē ir brošūra. Tajā ir paskaidrots, kā salikt visus klucīšus, lai iegūtu rotaļu auto. Tev nav jāsaprot, kā tas strādā, ir tikai jāseko līdzi instrukcijai.
  5. Jaunais: Labi. Es atradu instrukciju. Bet tas man prasīs stundas! Kāpēc viņi nevar pārdot gatavus auto, bet liek man to uzbūvēt?
  6. Vecais: Tāpēc ka katrs kādreiz vēlas uzbūvēt savu Lego automašīnu. Un tu vari to salikt tādu, kādu vēlies.
  7. Jaunais: Es tik un tā nesaprotu, kāpēc gan nevar pārdot detaļu kaudzi tiem, kas vēlās to salikt, un gatavas Lego mašīnas tiem, kas vēlās tās gatavas...
    Uh... Es tomēr to saliku, bet man palika pāri dažas detaļas. Ko lai es ar tām daru, vai varu tās pielīmēt?
  8. Vecais: Tas ir Lego. Tam ir paredzētas dažas liekas daļas. Tur jau tā sāls.
  9. Jaunais: Bet es nevēlos liekas daļas! Es tikai vēlos rotaļu auto!
  10. Vecais: Tad kāpēc Tu nopirki Lego??

Skaidrs, ka Lego nav paredzēts tiem, kas tikai vēlas rotaļu auto. Reālā dzīvē par Lego Jūs tādu sarunu nedzirdēsiet. Lego būtība ir tā, ka var uzbūvēt to, ko vēlas. Un, ja Jums nav tādas intereses, Jūs  Lego nepērkat. Tas ir acīmredzami.

Labu laiku atpakaļ tas bija spēkā arī par Linux. Tā pirmkods ir pieejams katram, un katrs var to mainīt tā, lai iegūtu tieši to, ko vēlas. Tā ir pirmkoda pieejamības būtība. Ja Jūs nevēlieties neko mainīt, kāpēc gan būtu jāizmanto pirmkods?

Bet pēdējos gados Linux kopiena ir piestrādājusi, lai Linux varētu izmantot arī "parastie" lietotāji. Un ir "salikti" Linux, līdzīgi kā jau saliktas Lego automašīnas, lai ar tām varētu iekarot plašāku publiku. Un tāpēc par Linux Jums var nākties dzirdēt ko līdzīgu izdomātajai sarunai par Lego. Jaunpienācēji žēlojas par lietām, kas pieredzējušiem vecajiem šķiet fundamentāla nepieciešamība, un viņi norāda jaunajiem uz lietošanas instrukcijām, kas būtu jāizlasa, lai kaut kas sāktu strādāt. Bet žēlošanās par to, ka ir pārāk daudz Linux distributīvu, ka programmām ir pārāk daudz konfigurēšanas iespējas, kas nestrādā perfekti "no kastes", ir tas pats, kas žēloties par to, ka no Lego var izveidot pārāk daudz auto, un ka tos var izjaukt pa klucīšiem, no kuriem var uzbūvēt daudzas citas lietas.

Šodienas Linux nav vakardienas Linux. Lielākā un svarīgākā Linux kopienas daļa — hakeri un programmētāji mīl Linux tāpēc, ka to var izjaukt pa daļām un salikt kā vēlās, nevis tāpēc, ka tas vienmēr ir jāsaliek no jauna.

4. problēma: Projektēts programmētājam

Automobiļu ražošanā Jūs ļoti reti sastapsiet gadījumu, kad kāds, kas projektē dzinēju, projektē arī salonu. Tam ir nepieciešamas absolūti dažādas zināšanas. Neviens nevēlas dzinēju, kas tikai izskatās jaudīgs, un neviens nevēlās salonu, kas darbojas perfekti, bet izskatās neglīts un nepatīkams. Parasti arī programmatūras izstrādē lietotāja saskarni parasti neizstrādā tie, kas raksta programmas loģiku.

Tomēr Linux pasaulē tā notiek reti. Projekti bieži vien sākas kā viena cilvēka hobijs. Viņš visu dara pats un tāpēc programmas saskarnei nav nepieciešamas "lietotājam draudzīgas" iespējas. Lietotājs zina visu, kas nepieciešams un viņam nav vajadzīga palīdzība. Vi ir labs piemērs programmai, kuras lietotājs labi zina, kā tā strādā. Ir dzirdēti gadījumi, ka lietotāji ir pārstartējuši datoru, jo nav atraduši veidu, kā iziet no vi 5.

Starp brīvās un slēgtās programmatūras izstrādātājiem ir liela atšķirība — brīvās programmas programmētājs raksta programmu, ko vēlas lietot. Līdz ar to, lai arī jauna lietotāja acīm programma neizskatās diez cik "ērta", šādas programmas priekšrocība ir tā, ka programmētājs zina, kas patiesībā lietotājam ir nepieciešams. Viņš programmu raksta sev, un pats ir arī lietotājs. Slēgtā koda programmu, ko izstrādā pārdošanai, programmētāji raksta citiem, bet viņi paši nav lietotāji.

Līdz ar to, lai arī vi saskarne jauniem lietotājiem šķiet pretīgi nedraudzīga, to vēl arvien plaši izmanto, jo tā ir nepārspēta, kad Jūs saprotat, kā tā strādā. Firefox izstrādāja cilvēki, kuri bija regulāri tīmekļa pārlūkotāji, Gimp izstrādāja tie, kam bija nepieciešams darboties ar grafikas failiem u.t.t. 6

Linux saskarne jaunam lietotājam dažkārt atgādina mīnu lauku. Neskatoties uz vi popularitāti, to nekad neatzīs jaunie lietotāji, kam vajag tikai nelielas izmaiņas teksta failā. Bet, ja Jūs izmantojat kādu programmu, kura ir izstrādes dzīves cikla sākumā, "nopulēta" lietotājam saskarne visticamāk būs izstrādes darāmo darbu sarakstā. Pirmā parādās funkcionalitāte. Saprātīgi domājoši cilvēki nesāk ar superīgu saskarni un tikai pēc tam ar funkcionalitātes izstrādi. Viņi sāk ar funkcionalitāti un, kad tā ir gatava, soli pa solim uzlabo saskarni.

Meklējiet programmas, kuras ir paredzētas neprofesionāliem lietotājiem, vai arī ņemiet vērā, ka programmas apgūšanas laiks būs garāks nekā Jūs to vēlētos. Ja apgalvosiet, ka vi vai cita profesionāļiem paredzēta programma nav pietiekami ērta, par Jūsu naivumu (labākā gadījumā) pasmiesies.

5. problēma: Kas ir "lietotājam draudzīga" saskarne?

Šī ir nopietna problēma. Datoru pasaulē "lietotājam draudzīga" saskarne ir ļoti svarīgs termins, tas ir plaukstošs biznesa virziens un tā pat ir nosaukts labs tīmekļa komikss (http://www.userfriendly.org/). Bet tas ir slikts termins.

Pamata ideja it kā ir laba — programmatūrai ir jābūt izstrādātai, ņemot vērā lietotāja vēlmes. Bet problēma ir tā, ka lietotāja vēlmes nav viennozīmīgas.

Ja Jūs lielāko mūža daļu pavadāt rakstot teksta failus (grāmatas, rakstus, emuārus, programmu kodu), Jūsu  ideālā programma ir ātrs un jaudīgs, ļaujot izdarīt pēc iespējas vairāk, pūloties pēc iespējas mazāk. Vienkāršas karsto taustiņu kombinācijas un darbības bez peles ir īpaši svarīgas.

Bet, ja Jūs teksta failus rediģējat reti, un Jums tikai paretam ir jāuzraksta vēstule, mazākais, ko Jūs vēlaties, ir mācīties karsto taustiņu kombinācijas. Jūsu ideāls ir labi organizētas izvēlnes un rīku joslas ikonas.

Skaidrs, ka programma, kas paredzēta meistaram, nebūs piemērota māceklim, un otrādi. Kā gan programma var būt "lietotājam draudzīga", ja katram no mums ir dažādas vajadzības?

Vienkāršā atbilde ir sekojoša: "lietotājam draudzīga" saskarne ir mīts, kurā daudzas sarežģītas problēmas cenšas apvienot vienā vienkāršā.

Ko tad patiesībā nozīmē "lietotājam draudzīga" saskarne? Tajā kontekstā, kādā šo frāzi parasti lieto, patiesībā tas varētu nozīmēt: "Programmatūra, kuru ar zināmu ērtumu var lietot lietotājs, bez iepriekšējas programmas lietošanas pieredzes." Rezultātā saskarnes, kas ir drausmīgas, bet izskatās pazīstamas, arī atbilst "lietotājam draudzīgas" saskarnes kategorijai.

5a. problēma: Pazīstams ir draudzīgs?

Visi pazīstamākie "lietotājam draudzīgie" teksta redaktori un biroja programmas kopēšanas un ielikšanas operācijas veic ar Ctrl-X un Ctrl-V. Totāli neintuitīva, bet visiem pierasta, tātad "lietotājam draudzīga" taustiņu kombinācija.

Kad kāds nonāk līdz vi redaktoram un atklāj, ka, lai izņemtu, jālieto d, bet lai ievietotu p, viņš uzskata, ka tas nav "lietotājam draudzīgi", jo tas nekur citur netiek izmantots.

Vai tas ir labāk? Patiesībā jā.

Kā Jūs (neizmanotojot peli!) ar Ctrl+X pieeju iezīmējat un izņemat vārdu no dokumenta?

Ctrl-Shift-Bultiņa pa labi un Ctrl-X

Kā ar vi pieeju?

dw

Kā var izdzēst piecus vārdus ar Ctrl-X programmu? Iezīmē piecus vārdus un tad izņem:

Ctrl-Shift (neatlaižot)
Pa labi
Pa labi
Pa labi
Pa labi
Pa labi
Ctrl-X

Kā ar vi?

d5w

vi pieeja ir jaudīgāka un patiesībā arī daudz intuitīvāka: X un V nav paši acīmredzamākie piemēri Cut un Paste komandām, kamēr dw delete a word, un p put nozīme ir diezgan pašsaprotama. Lai arī vi pieeja ir labāka, tā nav tik zināma, bet Ctrl+X un Ctrl+V ir plaši pazīstama Windows pasaulē, un tāpēc to uzskata par "lietotājam draudzīgu". Kā mēs uzzinājām, apskatot 1. problēmu, Linux ir nepieciešams būt savādākam par Windows, un tāpēc Linux vienmēr šķiet "nedraudzīgāks" par Windows.

Atcerieties — "lietotājam draudzīgs" nenozīmē, "kā esmu pieradis". Varat mēģināt darboties tā, kā ierasts; bet, ja tas nepalīdz, centieties iedomāties, ko būtu darījis īsts iesācējs.

5b. problēma: Neefektīvs ir draudzīgs?

Tas ir nepatīkams, bet neizbēgams fakts. Paradoksāli, bet jo grūtāk pieejamu padara programmas funkcionalitāti, jo tā izskatās draudzīgāka.

Tas tā ir tāpēc, ka draudzīgumu rada, saskarnei pievienojot daudzus uzvedinošus pavedienus, un jo vairāk to ir, jo labāk. Ja nosēdinātu pilnīgu iesācēju pie "tas, ko redzi ir tas, ko iegūsi" (WYSIWYG) teksta redaktora, un viņam uzdotu daļu teksta pārveidot treknrakstā. Kas pēc Jūsu domām notiks:

a. Viņš uzminēs, ka Ctrl+B ir parastais standarts.

a. Viņš pārlasīs visas izvēlnes, un sāks ar Edit. Nesekmīgi. Viņš ņems nākamo izvēlni Format. Tajā viņš atradīs Font izvēlni, kas izskatās daudzsološa, un zem tās viņš beidzot atradīs Bold. Urā!

Nākamreiz rediģējot dokumentu pamēģiniet visas darbības veikt, izmantojot izvēlnes — ne karstos taustiņus, ne rīku joslas ikonas. Tikai izvēlnes. Jūs atklāsiet, ka jebkura darbība ir bezgala lēna un katrai darbībai nepieciešami neskaitāmi peles klikšķi vai tastatūras taustiņi.

Programmas "draudzīgums lietotājam" ir kā stabilitātes ritenīši divritenim — tie ļauj braukt bez iepriekšējas pieredzes. Iesācējam tie ir perfekti. Bet neviens taču neuzskata, ka tāpēc visiem velosipēdiem būtu jābūt atbalsta ritenīšiem. Ja Jums iedotu tādu divriteni, varu saderēt, ka Jūs pirmā darbība būtu —  novākt liekos apgrūtinājumus. Kad esat iemācījies braukt ar divriteni, atbalsta ritenīši vairs nav vajadzīgi.

Tieši tāpat vairums Linux programmu ir izveidotas bez atbalsta ritenīšiem — tās ir paredzētas lietotājiem, kam jau ir pamata "braukšanas iemaņas". Galu galā, vairums nav absolūti iesācēji, un pamata iemaņas saglabājas uz mūžu. Linux programmatūra ir veidota ņemot vērā šo lietotāju vairākumu.

Tas varētu skanēt kā atrunāšanās. Piemēram, Microsoft Word, ir gan izvēlnes, gan rīku josla, gan karstie taustiņi. Labākais no visām pasaulēm. Gan draudzīgi, gan efektīvi.

Tomēr, tas jāaplūko arī no citām pusēm. Pirmkārt, visu iespēju iekļaušana programmā prasa daudz vairāk programmēšanas darba. Vēl arvien daudzi Linux programmētāji to dara savā brīvajā laikā. Otrkārt, šāds risinājums tik un tā nav īsti pielāgots profesionāliem lietotājiem. Ļoti maz profesionālu vārda meistaru izmanto MS Word. Vai esat sastapis kādu programmētāju, kas raksta MS Word? Salīdziniet to ar to skaitli, cik izmanto emacs un  vi.

Kāpēc tā? Pirmkārt, "draudzīgums" nonāk pretrunā ar efektīvu darbu, skatiet augstāk aprakstīto izņemšanas un ievietošanas piemēru. Otrkārt, tā kā Word funkcionalitātes lielākā daļa ir "iešūta" izvēlnēs, Jums tās ir jāizmanto, jo ielikt rīku joslas ikonās var tikai nelielu funkcionalitātes daļu. Retāk izmantojamās funkcijas, kas ir vitāli svarīgas profesionāliem lietotājiem, tik un tā ir pieejamas garā uz sarežģītā veidā.

Tomēr, ņemiet vērā, ka "atbalsta ritenīši" dažām Linux programmām ir pieejami kā papildu "ekstra". Tās var būt grūti pamanāmas, bet tās ir pieejamas.

Piemēram, mplayer programma. Jūs to varat izsaukt komandrindas termināļa logā un atskaņot failu ar komandu: mplayer fails. Jūs varat pārtīt faila atskaņošanu turp un atpakaļ ar Augšup un Lejup bultiņu taustiņiem. Tas nav "lietotājam draudzīgi". Tomēr tā vietā Jūs varat izsaukt komandu gmplayer fails (vai aktivizēt izvēlni: Starta izvēlne, Skaņas un video, Gnome Player filmu atskaņotājs) un Jums būs programma ar grafisko saskarni, kurā ir jaukās, ierastās pogas.

Paņemsim CD pārveidošanu uz MP3 (vai Ogg). Komandrindā Jūs varat izmantot cdparanoia programmu kopā ar kādu kodētāju. Tas ir piņķerīgi pat tad, ja Jūs zināt, kā to darīt. Tāpēc var izmantot tādu programmu kā Grip. Šī programma ir ērta un vienkārša cdparanoia grafiskās saskarnes fasāde, kas izsauc arī nepieciešamos kodētājus, ļaujot pārveidot diskus ērti un vienkārši. Tai pat ir CDDB datu bāzes atbalsts, kas skaņdarbu failiem ļauj izveidot sakarīgus failu nosaukumus.

Tas pats ir spēkā CD/DVD rakstīšanai. Parametri un vērtības, kas jānodod komandrindā ir murgs. Bet, izmantojot grafisko programmu, piemēram, K3b, Brasero vai Xfburn, to var izdarīt praktiski jebkurš.

Atcerieties, ka "atbalsta ritenīši" Linux pasaulē bieži vien ir papildu "ekstra" (vai pat cita programma), kas nav iekļauta funkcionālās programmas standarta paketē. Un dažkārt "atbalsta ritenīšu" vispār nav, jo tie ir pretrunā ar programmas dizainu.

6. problēma: Atdarināšana un konverģence

Viena no problēmām, ar kuru sastopas cilvēki, kas ir sapratuši, ka Linux nav Windows klons, ir tā, ka viņi izskata, ka Linux būtu jābūt tādam. Un viņi cenšas "palīdzēt", lai Linux par tādu kļūtu.

Pirmais arguments ir apmēram šāds:

Linux ir izaudzis no komandrindas saskarnes uz grafisko saskarni, kas ir skaidrs Windows attīstības ceļa atdarinājums.

Jauka teorija, bet nepareiza. Pirmā X logu sistēma tika izlaista 1984. gadā, kā W logu sistēmas pēctecis, kuru pārnesa uz Unix 1983. gadā. Windows 1.0 versiju izlaida 1985. gadā, bet lietojama kļuva tikai 3. versija, kuru izlaida 1990. gadā — laikā, kad X logu sistēma bija nonākusi līdz X11, ko mēs izmantojam vēl šodien. Linux tika uzsākts 1991. gadā, bet tā grafiskā saskarne nebija Windows atdarinājums, jo Linux izmantoja X logu sistēmu, kas pastāvēja jau ilgi pirms Windows.

Otrais arguments:

Windows 3 sagatavoja ceļu Windows 95 uznācienam, radot būtiskas grafiskās saskarnes izmaiņas, kas līdz tam laikam nepastāvēja. Tam bija daudzas jaunas un inovatīvas iespējas: vilkšana un nomešana, uzdevumu josla, u.t.t. Protams, visas šīs iespējas tika ieviestas arī Linux.

Patiesībā ... nē. Visas augšminētās lietas pastāvēja ilgi pirms tās ieviesa Microsoft. Grafiskās saskarnes elementi tika izgudroti Xerox Palo Alto izpētes centrā 1973. gadā.

Trešais arguments:

Labi, labi. Microsoft neizgudroja atsevišķus grafiskās saskarnes elementus. Bet tas iedibināja jaunu grafiskās saskarnes stilu un sajūtas, ko Linux cenšas atdarināt.

Lai atspēkotu šo mītu, mums jāapskata evolūcijas konverģence. Tas ir process, kurā stipri dažādas sugas, ilgstoši uzturoties līdzīgos apstākļos pamazām kļūst līdzīgas. Dzīvajā dabā tas norit nepārtraukti. Piemēram, haizivis, delfīni un pingvīni. Visi ir apmēram vienāda lieluma jūrā mītoši plēsīgi zivjēdāji. Visiem ir spuras un plūdlīnijas forma.

Tomēr haizivis ir zivis kas ūdenī dzīvo no pirmsākumiem, delfīni ir zīdītāji, kas atgriezušies ūdenī no zemes, bet pingvīni ir putni, kas ūdenī atgriezušies no gaisa! Iemesls, kāpēc visi ir līdzīgi ir tas, ka visi pēc iespējas labāk ir centušies pielāgoties videi, kurā tie dzīvo. Un nevienā brīdī delfīnu vai pingvīnu pirmsenči (tā laika iesācēji) neskatījās uz haizivīm un nedomāja "Ō! Skat kādas spuras. Tās tik tiešām ir labas. Arī man tādas vajadzētu!"

Tieši tāpat, agrīnajām Linux grafiskās saskarnes versijām kā FVWM un TWM ir daudz kopīgas iezīmes ar citām tā laika grafiskajām saskarnēm. Un, kad Jūs raugāties uz mūsdienu Linux darbstaciju kā Gnome un KDE uzdevumu joslu un izvēlnēm, tās ir ne tikai acij tīkamas, bet tur ir arī daudz līdzību ar Windows. Bet tā tam arī jābūt.

Piemēram, Windows 3.0 savā laikā nebija uzdevumu joslas 7. Un tajā nebija arī starta izvēlne.

Linux pirmajām versijām nebija tādas grafiskās saskarnes, kāda tā ir šodienas Windows, tāpat kā to nebija arī mūsdienu Windows priekštečiem. Tagad tādas ir abiem. Kāpēc tā?

Tāpēc, ka abu nometņu izstrādātāji nepārtraukti strādā pie grafiskās saskarnes uzlabošanas. Un, tā kā katrai problēmai ir galīgs skaits tehnisko risinājumu, nav brīnums, ka ir izmantoti līdzīgi paņēmieni.

Līdzība nekādā veidā nepierāda atdarināšanu.

7. problēma: Atvērtā koda ietekme

Šī ir vissmagākā problēma. Patiešām. Tas, ka programma un tās pirmkods ir brīvi pieejams, ir jauka un svarīga lieta. Bet saprast, cik ļoti tas atšķir atvērtā koda programmu no īpašnieciskās, dažiem ir pārāk grūti.

Dažas būtiskas atšķirības es jau pieminēju. To, ka cilvēki uzskata, ka viņi var pieprasīt tehnisko atbalstu u.c. Bet atšķirības ir vēl lielākas.

Microsoft publiskā vīzija bija "Dators uz katra galda" — ar noklusēto daļu, ka šim datoram jādarbojas ar Windows. Gan Microsoft, gan Apple pārdod operētājsistēmas, un abi dara visu iespējamo 8, lai viņu produktu izmantotu pēc iespējas vairāk cilvēku. Tas ir viņu bizness, viņi ar to pelna naudu.

Bet ir arī brīvā jeb atvērtā pirmkoda programmatūra, kura pat šodien, lielākoties, nav komercializēta.

Jūs jau ķeraties pie vēstules rakstīšanas, lai atgādinātu man par Red Hat, IMB u.c., kas "pārdod" Linux. Es zinu, ka viņi mīl Linux un vēlētos, lai to izmantotu visi, it sevišķi — viņu izplatīto distributīvu. Bet nejauciet izstrādātāju ar atbalstītāju. Linux kodolu neizstrādā neviena kompānija, un tā veidotāji nav cilvēki, kas ar to pelna naudu. GNU rīkus nav izstrādājusi kompānija, un tās radītāji ar to nepelna. X11 logu sistēmas (X servera) populārākā implementācija šobrīd ir X.org, un tās vietnes nosaukumam Jums būtu jāpasaka, ko par to domāt. Logu pārvaldnieki (X klienti)... Jūs varētu uzskatīt KDE par komerciālu projektu, jo 4.0 versija ir balstīta uz Qt; bet Gnome, Fluxbox, Enlightenment, u.c. ir absolūti bezpeļņas projekti. Ir cilvēki, kas pārdod Linux, bet viņi ir niecīga minoritāte.

Slēgtā koda komerciālo programmu lietotāju skaita palielināša tiešā veidā palielina programmatūras ražotāja ieņēmumus. Brīvās programmatūras gadījumā tā nav. Atvērtā koda programmētājam lietotāju skaita palielināšana tiešu labumu nedod. Viņam ir dažādi netieši labumi — lepnums par padarīto, lielākās iespējas atklāt kļūdas, lielāka iespēja piesaistīt līdzizstrādātājus, iespēja iegūt labāku darbu, u.t.t.

Linuss Torvalds nepelna no Linux lietotāju skaita palielināšanās. Ričards Stallmans negūst peļņu no GNU rīku lietotājiem. Neviens santīms neiekrīt  OpenBSD projekta kabatā par OpenBSD un OpenSSH serveru izmantošanu. Un vislielākā problēma, ar ko sastopas Linux jaunpienācēji ir:

Linux jaunpienācēji atklāj, ka viņi nav nepieciešami.

Linux iesācēji nonāk pie Linux pēc tam, kad mūža lielāko daļu viņi ir dzīvojuši ar operētājsistēmu, kuras lietotāju skaits ir pats svarīgākais, "draudzīgums lietotājam" un "mērķa auditorija" ir izstrādātāja svētais Grāls. Un pēkšņi viņi nonāk pie operētājsistēmas, kura vēl arvien ir balstīta uz man instrukcijām, komandrindu, teksta konfigurācijas failiem un Google. Un, kad viņi iebilst, tā vietā, lai viņus sāktu lutināt, viņiem rupji parāda durvis.

Protams, tas ir pārspīlējums. Bet tas spilgti parāda, ar ko sastopas potenciālie lietotāji, kad tie neveiksmīgi mēģina pāriet uz Linux.

Zināmā mērā atvērtā koda programmētāji ir savtīgi — viņi strādā tikai pie tiem projektiem, kuriem vēlas. Daudzi no viņiem neredz nekādu vajadzību padarīt Linux pievilcīgāku nepieredzējušiem iesācējiem. Vairums no viņiem dara to, kas ir vajadzīgs viņiem. Kāpēc gan viņiem būtu jārūpējas par citiem?

FOSS programmatūrai ir daudzas līdzības ar Internetu. Jūs nemaksājat rakstītājam par lapu/programmatūru kuru lasāt/lejuplādējat. Visuresošs platjoslas pieslēgums/lietotājam draudzīga saskarne, vairs nav svarīga tam, kam jau ir pieslēgums, un kas prot programmu lietot. Emuāru rakstniekiem/izstrādātājiem nav nepieciešams lielāks lasītāju/lietotāju skaits, lai rakstītu/programmētu to, ko vēlas. Daudzi ar to pelna naudu, bet tas nav Jums ierastajā veidā, kad piegādātājs saka: "Man ir tas, kas Jums ir vajadzīgs, un, ja vēlaties to dabūt, maksājiet ragā!". Drīzāk to piedāvā kā neobligātu tehniskā atbalsta vai uzturēšanas pakalpojumu.

Linux nav nepieciešama tirgus daļa. Linux nav klientu, nav akcionāru, nav izpilddirektoru un piecgadu plāna. Linux neveidoja, lai pelnītu naudu. Un Linux nav mērķa kļūt par pasaules populārāko operētājsistēmu.

Linux mērķis ir kļūt par labu, iespējām bagātu un brīvu operētājsistēmu. Ja tā rezultātā Linux kļūs populāra operētājsistēma — jauki. Ja tāpēc Linux kļūs par visintuitīvāko, lietotājam draudzīgāko operētājsistēmu, kāda jebkad radīta, arī tas ir brīnišķīgi. Ja tā rezultātā Linux kļūs par daudzmiljardu industriju, tas ir lieliski.

Tas ir lieliski, bet tas nav galvenais. Galvenais ir izveidot tādu operētājsistēmu, kādu kopiena vēlas izveidot. Nevis citiem, bet sev. Tik bieži dzirdētie dzēlieni: "Linux nekad nekļūs par darbstaciju standartu, ja ne tas un tas..." ir pilnīgi bezjēdzīgi. Linux kopienas biedri necenšas padarīt Linux par darbstaciju standartu. Viņi necentīsies padarīt Linux pietiekami labu Jūsu darbstacijai, tik ilgi, kamēr tas būs pietiekami labs viņu darbstacijai. Apple un Microsoft nīdēji un FOSS naudas pelnītāji varbūt ir skaļāki un tāpēc labāk pamanāmi, tomēr viņi nav lielākā Linux lietotāju daļa.

Linux kopiena vēlas operētājsistēmu, kuru var uzstādīt un lietot katrs, kas to patiešām vēlas. Ja Jūs vēlaties pāriet uz Linux, pajautājat sev vai Jūs to patiešām vēlaties?
  • Ja Jūs esat mierā ar Microsoft tirgus politiku, un tikai vēlaties Windows bez drošības caurumiem, vīrusiem un ļaunatūras, lasiet Windows drošības  ieteikumus. Uzstādiet labu vīrusu ķērāju un ugunssienu, Internet Explorer vietā izmantojiet drošāku pārlūkprogrammu kā Firefox un regulāri lejuplādējiet Windows atjaunojumus. Ir daudzi Windows lietotāji (mani ieskaitot), kas ir lietojuši Windows no 3.1 versijas līdz pat XP, un nekad nav inficējuši savu datora ar kādu ļaunatūras veidu. Arī Jūs varat to panākt. Bet neņemiet Linux, tas nespēs apmierināt visas Jūsu vēlmes un Jums nāksies vilties.
  • Ja Jūs vēlaties drošību un ātrdarbību, kas balstās uz Unix dizaina, kopā ar glītu grafisko saskarni, un uz klientu vērstu atbalsta kultūru, pērciet Apple. Mac OS X un iOS ir daudz labākas slēgtā operētājsistēmas par Windows. Bet neņemiet Linux. Linux nebūs tas, ko Jūs vēlaties.
  • Ja vēlaties operētājsistēmu, kas Jūs nevazā aiz deguna, bet ieliek rokā atslēgas, un sagaida no Jums, ka Jūs zināt, ko darāt,  ņemiet Linux. Jums nāksies veltīt laiku mācībām. Bet, kad Jūs to apgūsiet, Jums būs operētājsistēma, ar kuru Jūs varēsiet darīt visu, ko vēlaties. Piedalieties forumos un vēstkopās, ziņojiet par kļūdām un meklējiet tām risinājumus. Iesakiet programmu uzlabojumus un pielāgojiet tās savām vajadzībām. Mācieties pats un dodiet padomus citiem.
    Veidojiet savu biznesu nevis ar informācijas slēpšanu un spēka metodēm, bet gan apmainoties ar zināšanām un sadarbojoties. Linux palīdzēs Jums realizēt visas Jūsu vēlmes!
Jautājums nav tikai par to, "kāpēc man vajadzētu Linux". Jautājums ir arī par to, "kāpēc Linux vajadzētu mani?"
  1. ^ Vienkāršībai šajā rakstā par Linux tiek saukta GNU/Linux operētājsistēma un arī neskaitāmie brīvās programmatūras/atvērtā koda projekti, kas uz to balstās.
  2. ^ Piemēram, ReactOS ir labāka par Windows ar to, ka tajā ir pareizāk (vienkāršāk un drošāk) implementēts Windows plānotais dizains.
  3. ^ Windows 7 Outlook Express vairs nav iekļauts.
  4. ^ It sevišķi, ja aparatūras ražotājs atbalsta Linux, kā, piemēram, IBM, HP un Dell.
  5. ^ Tas gan notika laikos, kad izmantoja komandrindas, nevis grafisko saskarni. Un maģiskā komanda ir: Esc :q! Enter
  6. ^ Tas ir spēkā arī liela (uzņēmuma) mēroga atvērtā koda sistēmām, kuru projekti ir sākti nevis lai to kādam pārdotu, bet gan lai atrisinātu paša uzņēmuma vajadzības.
  7. ^ Un es mācīju lietotājus nerādīt failu pārvaldnieku pilnā logā, lai varētu redzēt, ka minimizētā programma nav pazudusi, bet gan ir pārvērtusies ikonā zem failu pārvaldnieka loga:-P
  8. ^ Microsoft tajā skaitā arī negodīgus paņēmienus.
Izveidojis Valdis Vītoliņš 2009-06-08 21:27
Pēdējais mainījis Valdis Vītoliņš 2014-05-28 00:34

Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License