Bitcoin — ar "zelta drudzi" sirgstoša spekulantu un blēžu valūta

Vairāki kolēģi man ir vaicājuši, vai es nedomāju izmantot Bitcoin digitālo valūtu. Mana publiskā atbilde ir šāda — esmu par to domājis un pārskatāmā nākotnē bitkoinus neizmantošu sekojošu iemeslu dēļ:

• Bitkoini nav vienranga nauda
• Bitkoini nav imūni pret inflāciju
• Bitkoini nav "zaļa" tehnoloģija

Kas ir Bitcoin

Bitcoin (tālāk latviskoti arī kā bitkoini) ir elektroniska nauda, kuras darījumi tiek apstrādāti, izmantojot publiskās/privātās atslēgas šifrēšanu. Bitcoin apstrādes algoritms ir realizēts kā atvērtā pirmkoda programmatūra.

Ar tehnoloģijām nesaistīti cilvēk kļūdaini domā, ka bitkoini ir līdzīgi naudai bankas kontā. Tā ir absolūti nepareiza analoģija. Bitkoini pēc savām īpašībām ir līdzīgi skaidrai naudai, konkrētāk, monētām (jo bitkoiniem nav unikālu numuru), kuras glabājas anonīmos "makos". Kāds var deklarēt, ka viņam pieder maks 1Archive1n2C579dMsAu3iC6tWzuQJz8dN, bet pierādīt to var tikai, veicot maksājumu no norādītā maka (vai uzrādot maka privāto atslēgu, ko darīt, protams, nebūtu prātīgi). Tāpēc bitkoinu maksājumi ir salīdzināmi ar skaidras naudas nosūtīšanu uz anonīmu pastkasti pasaules otrā malā. Visas pastkastītes ir caurspīdīgas un visiem ir redzams cik katrā ir naudas. Bet (ja bitkoinu programmās neatklāj drošības kļūdas) atvērt pastkastīti un tās naudu var tērēt tikai tās īpašnieks.

Digitālās naudas izstrādes algoritmi ļauj izsekot tikai no kura uz kuru kontu ir pārskaitīts noteikts daudzums bitkoinu. Bitkoiniem nav nekādas citas izcelsmes norādes. Šī iemesla dēļ bitkoinus plaši izmanto nelegālām darbībām — narkotiku biznesā (piemēram, bēdīgi slavenajā Silk Road vietnē), azartspēļu portālos un citur.

Ja jūs kļūdāties un pārskatāt naudu uz nepareizu kontu vai norādāt nepareizu summu, vienīgais, uz ko varat cerēt, ka saņēmējs pratīsies jums to atskaitīt atpakaļ. Neviens cits to izdarīt nevar. Šī iemesla dēļ daudzi krakeri pievēršas bitkoinu apstrādes tīmekļa vietnēm un ir arī vairāki Windows vīrusi, kuri specializējas tieši bitkoinu maku uzlaušanā. Bitkoinu pastāvēšanas laikā ir uzlauzti vairāku lielu kompāniju digitālie maki radot tām miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

Bitkoini nav vienranga nauda

Sākotnēji Bitcoin digitālā valūta tika piedāvāta kā vienranga, nacionālo banku neietekmēta, valūta. Tomēr, kā tas parasti internetā notiek, vienranga tīkls ir kļuvis par decentralizētu oligopoliju, kurā lielāko daļu darījumu apstiprināšanu nodrošina septiņi lielākie Bitcoin "racēji". Un šāds decentralizēts oligopols ir tikai N reizes, tātad, ne būtiski labāks par centralizētu monopolu. Vispārīgu bitkoinu darījumu statistiku var apskatīt, dažādās tīmekļa vietnēs, piemēram, https://blockchain.info.

Bitkoinu "racēju" sadalījums pēc apstiprināto bloku skaita

Lai arī sākotnēji bitkoinu "rakšana" (mining) bija domāta kā darījumu apstrādes tēriņu kompensēšana, pēdējos gados lielākā daļa racēju pievēršas tikai rakšanas tehnoloģiju "bruņotajā sacensībā" un citi bitkoinu darījumi viņus īpaši neinteresē. Lai arī teorētiski visus bitkoinu darījumus varētu apstiprināt 10 — 20 minūšu laikā, faktiskā darījumu apstiprināšana svārstās no 20 minūtēm līdz pat pusotrai dienai.

Manuprāt, šobrīd lielākie bitkoinu racēji pelna divos veidos:

1. Rokot bitkoinus,
2. Apstiprinot sev izdevīgus valūtas apmaiņas (spekulācijas) darījumus.

Tā kā darījumu apstiprināšana ir ļoti ilga un neapstiprināto darījumu rinda ir vairākus tūkstošus gara, vienmēr var izvēlēties apstiprināt tos darījumus, kuri valūtas spekulācijām ir izdevīgāki bitkoinu racējiem. Pie tam dažkārt tiek apstiprināti bitkoinu darījumi bloki bez neviena darījuma, kur vienīgā izmaiņa ir "racēja" atalgojums par veiksmīgi atrasto darījuma kodu (nonce).

Bitkoinu popularizētājs Riks Falkvings paziņo par valūtas apmaiņā pazaudēto naudu.

Izpētot pēdējo gadu bitkoinu darījumu skaitu un pārskaitītās summas, redzams, ka:

1. lielākā daļa bitkoinu darījumu ir valūtas spekulāciju darījumi,
2. izraktā nauda, lielākoties, tiek uzkrāta cerot, ka to varēs izmainīt citās valūtās (eirās vai dolāros) par lielāku cenu nekā tagad.

Protams, arī ASV dolāros veikto darījumu nospiedoši lielākā daļa ir valūtas spekulācijas un tamlīdzīgi "nauda taisa naudu" darījumi bez sabiedrībai pievienotas vērtības. Bet tad jāatzīst, ka arī bitkoini nav zāles šai klasisko valūtu "biznesa" sērgai.

Bitkoini nav imūni pret inflāciju

Bieži tiek piesaukts tas, ka, atšķirībā no valdību kontrolētām valūtām, digitālā valūtai nepastāv inflācija. Piemēram, Bitcoin algoritmā ir norādīts, ka kopējais radītais valūtas apjoms nepārsniegs 21M bitkoinus, jo sākumā piešķirto 50 bitkoinu vietā par bloku ik pēc 21k blokiem atalgojums tiek samazināts uz pusi. Tomēr cerība uz šo patstāvību ir tikai tik liela, cik vadošie programmatūras uzturētāji apņemas ievērot šo ierobežojumu. Bitkoiniem jau vairākkārt ir mainīts un pielāgots darījumu apstrādes algoritms un arī kopējais valūtas apjoma ierobežojums var tikt mainīts.

"Izraktās" valūtas ierobežojums Bitcoin kodā

Izstrādātājiem pietiek izplatīt mainīto programmas versiju vairāk kā pusei bitkoinu lietotāju racēju un naudas radīšanas algoritms būs daudz savādāks, kā tas ir tagad. Un ir pilnīgi iespējams, ka izmainītais algoritms ļaus radīt neierobežotu daudzumu bitkoinu.

Lielākā tiesa no pastāvošajām digitālajām valūtām ir radīti kā alternatīvas vēstures zari (hard forks) no citas valūtas. Piemēram, Bitcoin Cash atdalījās no Bitcoin, Ethereum atdalījās no Ethereum Classic. Izveidojot jaunu valūtas zaru, iepriekšējās valūtas apjoms tiek pārkopēts jaunajā valūtā. Tas ir izdevīgi esošajiem valūtas īpašniekiem, kas iegūst vēl vienu naudas maku, bet tirgus jaunpienācēji ar to zaudē, jo valūtas vērtība krītas.

Bitkoini nav "zaļa" tehnoloģija

Vietnē digiconomist.net ir apkopoti bitkoinu apstrādei patērētie resursi. Cerībās uz bitkoinu vērtības nepārtrauktu pieaugumu, bitkoinu racēji šobrīd darījumu bloku apstiprināšanai bitkoinu rakšanai tērē neadekvāti daudz resursu, un bitkoinu apstrādes kopējais elektrības patēriņš ir salīdzināms ar nelielu Eiropas valsti.

Bitkoinu apstrādei patērētais eletroenerģijas daudzums gadā

Ar esošo enerģijas patēriņu bitkoinu rakšanai, viena bitkoina darījuma izmaksas ir vismaz 5× lielākas par darījumiem ar VISA karti. Turpinot līdzšinējo rakšanas sacensību, bitkoinu attīstība nav ilgtspējīga un to vērtība var strauji krist jebkurā brīdī (iespējams, kad izveidosies vēl kāds Bitcoin zars).

Bitkoinu nākotnes izredzes

Protams, ir uzņēmumi, kuri lieto bitkoinus normālā, tiem un sabiedrībai abpusēji izdevīgā biznesā. Tomēr šobrīd tie ir izņēmumi, kurus bitkoinu spekulanti uzrāda kā "Potjomkina sādžas", lai piesaistītu jaunus bitkoinu lietotājus, no kuriem iedzīvoties. Izvērtējot visus bitkoinu riskus, legālā un nespekulatīvā biznesā bitkoini nav lētāks un uzticamāks valūtas veids par internetbankā lietotām eirām vai dolāriem.

Ja nemainīsies naudas radīšanas algoritms, agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad "naudas rakšana" vairs nebūs izdevīga. Tajā brīdī "racējiem" būs jāpāriet tikai uz darījumu apstiprināšanu par samērīgu komisijas maksu. Ceru, ka līdz ar to bitkoinu "zelta drudzis" būs izslimots un tos varēs izmantot kā "normālu" digitālo naudu biznesā un sadzīvē. Tomēr līdz tam vēl ir tālu un nav skaidrs, vai tieši Bitcoin būs vadošās pozīcijas digitālās naudas tirgū.