Radošās kopienas licencei — 10 gadi

Droši vien jums ir zināms, ka internetu mēdz saukt par pasaules mēroga kopējamo mašīnu. Pat lasot šo rakstu, jūs nelasāt uz servera atrodošos oriģinālu, bet gan savā datorā īslaicīgi saglabātu kopiju. Tomēr šī ikdienišķā lieta (kopēšana) no juridiskā viedokļa nemaz nav tik vienkārša. Latvijā, tāpat kā vairumā pasaules valstu, ir spēkā Autortiesību likums, kura idejas ir vairāk kā četri simti gadu vecas, kas būtībā atbalsta izdevējus, nevis autorus, un neatbilst digitālajai pasaulei.

Ja darba autortiesības nav norādītas, ir spēkā klasiskās autortiesības ar noklusētajiem nosacījumiem.

Tomēr, daudzās interneta vietnēs ir autortiesību simbols, nereti kopā ar gada skaitli. Man gan ir aizdomas, ka šādos gadījumos kāds nedomājot pilda rituālu, par kura būtību viņiem nav ne jausmas. Ja autortiesību simbola un izdošanas gada jēga drukātā (taustāmā) materiālā ir skaidra, tad (vismaz likuma stingrajā izpratnē) tā nebūt nav skaidra digitāliem materiāliem. 

Autortiesību atribūtu norādīšana tīmekļa vietnē nozīmē apmēram sekojošo: "Varat skatīties uz savu risku. Ja kas, mums jūsu problēmas neinteresē!"

Teorētiski jūs vienmēr varat sazināties ar autoru (patiesībā autortiesību turētāju, kas parasti ir izdevējs), un kopēt, pārpublicēt vai pārveidot publicēto darbu ar īpaši dotu atļauju. Protams (ja neņem vērā liela apjoma darbus), dabā nekas tāds praktiski nenotiek. 

Lai piemērotu autoru tiesības digitālajai pasaulei, Lorenss Lesigs, balstoties uz atvērtā pirmkoda programmatūras idejām, kopā ar domu biedriem izstrādāja t.s. "Radošās kopienas" licenci. Darbs pie licences satura izstrādes tika uzsākts 2001. gadā, bet licences pirmā versija tika publicēta 2002. gada decembrī. Tagad aktuālā licences versija ir 3.0, un, balstoties uz licences piemērošanas pieredzi, tiek strādāts pie 4.0 versijas izstrādes.

Galvenā Radošās kopienas licences ideja ir tā, ka autors pats (nevis izdevējs) var noteikt un skaidri parādīt, kā viņa darbu var kopēt un izplatīt (kā tas internetā patiesībā arī notiek, pat "nekopējot"), bet iespējams ar dažiem (autora izvēlētiem!) ierobežojumiem (kurus apzīmē ar standartizētām ikonām vai saīsinājumiem):

Bez papildu noteikumiem (t.s. CC0) Darbu var brīvi kopēt un tas praktiski ir nodots sabiedrības īpašumā (t.s. publiskajā domēnā). Publiskajā domēnā nonāk visi darbi, kuriem izbeidzas arī klasiski noteikto autortiesību termiņš (Latvijā digitāli apkopotiem datiem tas ir 15 gadi pēc publicēšanas, bet autordarbiem — 70 gadu pēc autora nāves).

Cc-by.png
Atsaukšanās (Attribution: BY) Kopējot darbu jānorāda autors vai avots, ja autors nav minēts (internetā parasti izmanto hipersaiti uz avota lapu).

Cc-sa.png
Ar tiem pašiem nosacījumiem (Share Alike: SA) Ja tiek mainīta darba kopija, modificētais darbs ir jālicencē ar to pašu licenci. Šī licence pēc būtības ir līdzīga t.s. copyleft licencei.

Cc-nc.png
Nekomerciāli (Non-Commercial: NC) Kopēto darbu nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem. Diemžēl, tas, kas īsti ir komerciāla izmantošana licencē nav pietiekami skaidri pateikts. Piemēram, ja es vietnē odo.lv, pārkopēju CC-NC darbu, es noteikti to nedrīkstu piedāvāt par maksu. Ja es to nedaru, tad pirmajā acumirklī viss šķiet kārtībā. Tomēr, ja es uz tā rēķina piesaistu kādu maksājošu klientu (kas, protams, maksā par kādu citu pakalpojumu), tad faktiski es darbu esmu izmantojis kā reklāmu. Ko tad? Tāpēc daudzi autortiesību eksperti, iesaka izvairīties no šī nosacījuma. Licences 4.0 versijā, kura patreiz tiek izstrādāta, šis nosacījums, visticamāk, tiks pārsaukts par "Komerciālas tiesības aizsargātas", un būs precīzāk aprakstīts, kas ar to domāts.

Cc-nd.png
Nepārveidojot (No Derivative Works: ND) Kopēto darbu nedrīkst pārveidot. Fotogrāfi, tēlnieki, mūziķi u.c. mākslinieki šo nosacījumu mēdza izmantot, lai aizsargātu sava darba oriģinālo raksturu. Tomēr prakse ir pierādījusi, ka arī šis nosacījums ir diezgan ierobežojošs, jo audio/video materiāliem nedrīkst mainīt kvalitāti (izšķirtspēju), bet rakstītos darbus nedrīkst arī tulkot u.tml. ')

Brīvās programmatūras aizstāvis Ričards Stallmans norāda, ka NC un ND ierobežojumi ir nedemokrātiski un pēc būtības ir pretrunā ar CC ideju.

Papildu ierobežojumi nav iespējami visās iespējamajās kombinācijās. Ja darbam ir kāds no NC (nekomerciāli), ND (nepārveidojot) vai SA (ar to pašu licenci) ierobežojumiem, tad noteikti ir iekļauts arī BY (atsaukšanās) nosacījums. Tāpat darbam var būt vai nu tikai SA (var mainīt ar to pašu licenci) vai ND (nevar mainīt) nosacījums.

Lai arī atvērtā satura materiāli nav tik izplatīti kā atvērtā pirmkoda programmatūra, tomēr ir ļoti daudz vietņu, kurās izmanto "Radošās kopienas" licenci. Šo licenci izmanto ne tikai vietnē odo.lv, bet arī vikipēdija, Arduino atvērtā koda mikrokontroliera materiāliem, Wikia un daudzi citi.

Skolēni un studenti! Lai arī vikipēdijas materiālus drīkstat brīvi kopēt, tomēr saskaņā ar licences noteikumiem (CC-BY), jums noteikti ir jānorāda pirmavots!


Created by Valdis Vītoliņš on 2012-12-16 11:43
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2021-04-13 14:27
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License