"Pirātisma" apjoms izzīsts no pirksta

Ik pa laikam nākas lasīt "informatīvus" (lai neteiktu klaji melīgus) materiālus, par to, cik lielu ļaunumu nodara datorprogrammu nelegāla kopēšana, ko daži sauc par pirātismu ¹. Piemēram, BSA savā mājas lapā ir devusi kārtējo pārskatu "The Economic Benefits of Reducing Software Piracy", saskaņā ar kuru:

Tomēr Glens Mūdijs savos emuāros ir aprakstījis, līdz kam viņš ir nonācis, detalizēti izpētot šo pārskatu. Atklājas, ka dati šiem skaitļiem ir vairākkārt pārņemti no citiem, senākiem, materiāliem, kas beigu galā noved pie 2002. gadā veikta IDC pētījuma. Tajā savukārt sākotnēji bijusi kategorija "nepirktā programmatūra", jo IDC analītiķi jau tolaik zināja, ka programmatūru var iegūt arī par velti. Tomēr tālākajos BSA sagrozītajos "pētījumos" šī kategorija kļuvusi par "zagto programmatūru" un 2002. gada novērtējums vienkārši ticis pareizināts ar 2009. gada datoru skaitu.

Patiesībā par "zagto programmatūru" ietaupītā nauda nepaliek zeķē, bet gan tiek izmantota citiem nolūkiem. Galvenokārt to tērē pakalpojumu iegādei no vietējiem IT uzņēmumiem (kas, atšķirībā no aizokeāna milžiem, samaksā nodokļus vietējā valstī) un arī atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanai.

BSA novērtējums drīzāk parāda slēgtā koda kompāniju vēlmi pēc naudas, kas, tām par nožēlu, tiek tērēta daudz efektīvākā veidā. 

1. ^ It kā viņi nezinātu, ka pirātisms ir kuģu (ap/no)laupīšana.