Visi nevar būt programmētāji

sept. 15 2015

Informācijas tehnoloģijas (IT) pamazām kļūst par tādu pašu bāzes pakalpojumu kā ūdens, elektrība vai transports. Praktiski neviena sadzīves vai biznesa nozare nav iedomājama bez informācijas tehnoloģiju pielietošanas. Līdz ar to, pieprasījums pēc IT speciālistiem ir liels gan Latvijā, gan pasaulē, un, lai arī IT speciālistus sagatavo gandrīz katra Latvijas augstskola, to arvien nepietiek.

IT studē daudzi, bet tajās ir augsts "caurkritēju" skaits un tikai neliela daļa no studentiem sekmīgi pabeidz studijas un sāk strādāt IT nozarē.

Daži jaunieši sāk studēt IT, jo viņi aizraujas ar datorspēlēm un domā, ka šajā nozarē varēs "turpināt spēlēties ar datoru". Citi sāk studēt IT, jo viņu vecāki (un nereti arī vecvecāki) ir sajūsmā par to, "ko gan visu viņi prot izdarīt ar planšeti/telefonu". Citi vienkārši vēlas "labi nopelnīt", jo zina, ka IT nozarē algas ir kopumā augstākas kā citās nozarēs un "darbs kaulus nelauž". Patiesībā ir tā, ka mārketinga, vecāku un draugu ietekmē vai valsts politikas rezultātā, lielāks IT studiju sācēju skaits nebūt negarantē arī lielāku IT speciālistu skaitu. IT lietošana un IT radīšana ir tik pat atšķirīgas kā auto vadīšana un ražošana. Ja auto vadīšanai pietiek ar nelielu kustību koordināciju un ceļu satiksmes noteikumu pārzināšanu, tad auto radīšanai nepieciešamas pavisam citas zināšanas un prasmes.

Par to, ka cilvēku intereses spēcīgi korelē ar viņu domāšanas veidu, pirmo reizi pamanīju rakstā Programmed to Ignore?, kur raksta autors lūdza iesniegt lasītāju Meijersas-Brigsas psiholoģiskos tipus, lai mēģinātu saprast, kāpēc vairumu cilvēku neuztrauc nesteidzamas, bet nopietnas un globālas problēmas. Atklājās, ka autora emuārus lasa neliela daļa no visiem cilvēku tipiem, kamēr pārējos ne tikai neinteresē šādi emuāri, tie, visticamāk, pat nespēj apzināties (un tāpēc saprast) problēmas, kas nav redzamas šeit un tagad, lai cik nopietnas tās arī būtu.

Tas mani uzvedināja uz domu, ka arī ar programmēšanu varētu būt līdzīgi. Tāpēc nolēmu pārbaudīt, vai nav tā, ka arī par programmētāju var kļūt tikai daži no visiem cilvēkiem. Un vai nav tā, ka cilvēku domāšanā ir tik lielas atšķirības, ka tās nevar izmainīt ne ar audzināšanu, ne ar izglītību. Vadot divas Java skolas klases, es lūdzu studentus izpildīt Psiholoģisko testu un iesniegt savus rezultātus. Meijersas-Brigsas psiholoģisko tipu klasifikācija cilvēkus izvērtē 4 dažādās grupās, attiecīgi katrai no tām piekārtojot 2 daudzmaz pretējas vērtības atkarībā no tā, vai cilvēks:

  • sliecas būt introverts (Introvert) vai ekstraverts (Extravert),
  • uztver, balstoties uz jutību (Sensing) vai intuīciju (iNtuition),
  • vērtē, balstoties uz domāšanu (Thinking) vai jūtām (Feeling),
  • izrāda attieksmi, balstoties uz uztveri (Perception) vai vērtējumu (Judging).

Atkarībā no četru grupu vērtību kombinācijas kopā iegūst 16 dažādus psiholoģiskos veidus. Šī cilvēku klasifikācija ir salīdzinoši viegli aprakstāma un skaidrojama, bet tā, protams, nav ideāla. Psihologi to kritizē galvenokārt par sekojošo:

  1. Vairums cilvēku pēc šī testa sanāk "ne šis, ne tas", uz dalījuma robežas bez īpašām nosliecēm uz vienu vai otru pusi. Tāpēc, atkarībā no viņu garastāvokļa, viņi dažādos brīžos var "iekrist" dažādās kategorijās.
  2. Nav precīza pamatojuma izvēlētajām kategorijām un to "svaram": dominantā, pakārtotā, trešā un mazvērtīgā. Dažiem cilvēkiem "pakārtotā" vai "mazvērtīgā" loma var būt izteiktāka par "dominanto".
  3. Psiholoģisko tipu vērtības nav pilnībā neatkarīgas viena no otras, kā tam būtu jābūt matemātiski precīzā sistēmā. Tāpēc, pārbaudot daudzus cilvēkus, praktiskie rezultāti rāda, ka visi 16 tipi nav vienlīdz izplatīti.

Tomēr šī dalījuma nepilnības netraucē, lai parādītu, ka cilvēki ir dažādi, un ka tikai neliela daļa no visiem cilvēkiem grib un var veikt intelektuāli sarežģītu darbu. Divās klasēs (un starp dažām paziņām IT) savācu datus kopā par 34 cilvēkiem, kas nav liels skaits nopietnai statistiskai analīzei, bet ir pietiekams, lai parādītu tendences un rosinātu pārdomas.

Lai arī vispirms es sāku datus apkopot par visiem studentiem un studentēm kopā, pētot datus atklāju, ka ir svarīgi tos šķirot, jo psiholoģisko tipu izplatība starp vīriešiem un sievietēm ir dažāda. Sekojošā grafikā ir parādīts, kā psiholoģiskie tipi ir izplatīti sabiedrībā kopumā un starp Java skolas studentiem:

Skaitļi attēlo procentuālo sadalījumu. Un, tā kā grupas I/E, N/S, T/F un J/P ir daudzmaz izslēdzošas, saistītais pretmets ir rādīts ar negatīvu zīmi. Ir labi redzams, ka studentiem ir lielāka nosliece uz NTJ pusi attiecībā pret SFP nekā vidusmēra sabiedrībā.

Līdzīga tendence, bet ar izteiktāku (un ne tik uzticamu nelielā tvēruma dēļ) NTJ pārsvaru pār SFP ir vērojama arī starp sievietēm IT jomā (labākam tvērumam aptaujā pie klašu studentēm ir pieskaitītas vēl dažas sievietes IT nozarē).

Interesanta aina parādās, aplūkojot 16 psiholoģisko tipu kopas. Ir redzams, ka tas, kas ir izplatīts programmētāju klasē, nav īpaši izplatīts sabiedrībā. Tāpat ir redzams, ka Java klases "programmētājs, parastais" ir xNTJ tips (kur x var būt gan I, gan E). Kas tajā ir tik īpašs? Balstoties uz līdzīgām atziņām kā Meijersa un Brigsa, Deivids Kērsijs šiem tipiem ir piekārtojis "birkas". INTJ viņš sauc par "domātājs, arhitekts", bet ENTJ — "komandieris". Ar neliela iztvēruma precizitāti varu apgalvot, ka INTJ tips ar laiku arvien vairāk iedziļinās (arvien sarežģītākās) tehnoloģijās, bet ENTJ no tām attālinās un kļūst par (arvien lielāku) grupu vadītājiem. Šie divi tipi klasē sastāda 38%, bet sabiedrībā tādu ir tikai 6%. Zīmīgi, ka praktiski visiem studentu psiholoģiskajiem tipiem ir vismaz viena vērtība no NTJ (un būtu interesanti uzzināt, kā iegrozās to studentu karjera, kuru psiholoģiskais tips nav tāds).

Pie tā, ka programmētāju klasēs sieviešu nav daudz, es jau esmu pieradis. Un, lai gan manī gruzdēja aizdomas, apkopojot datus, es tik un tā piedzīvoju šoku.

Divas programmēšanas studentes varonīgi pārstāvēja divus visretāk sastopamos sieviešu psiholoģiskos tipus.

Papildinājums
Pēc trim Java klasēm, trīs, katrā klasē vienīgās, studentes veido sekojošu statistku:

Ja xNTJ tips starp vīriešiem kopumā sastāda ap 6%, tad starp sievietēm tādas ir nepilni 2%! Nav brīnums, ka programmētāju sieviešu ir relatīvi maz. Lai pārliecinātos par sakarības mērogu, es aptaujāju dažas man zināmās paziņas IT nozarē un rezultātā ieguvu nedaudz "atšķaidītāku" statistiku. Tomēr šeit ir būtiski piezīmēt, ka, lai arī viņas pārstāvēja citus psiholoģiskos tipus, neviena no viņām nav "tīra programmētāja".

Pieļauju, ka savācot datus par lielāku sieviešu skaitu, iegūtu līdzīgu sadalījumu kā vīriešu vidū, bet ar to atšķirību, ka attiecīgo psiholoģisko tipu starp sievietēm ir jūtami mazāk nekā starp vīriešiem.

Iegūtos datus varam mēģināt pielietot arī pretējā veidā — lai atbildētu uz jautājumu: "kādi psiholoģiskie tipi ir nesavietojami ar programmēšanu?" Visnesavietojamākais tips ar programmēšanu noteikti ir tāds, kas ir izplatīts vidusmēra sabiedrībā, bet nav sastopams starp programmētājiem. Starp vīriešiem tas ir ISTP jeb "mākslinieks", bet starp sievietēm — ISFJ jeb "aprūpētāja". Nākamie izplatītākie tipi starp abiem dzimumiem ir ESFJ jeb "sargs" un ESFP jeb "amatnieks". Cilvēki, kuri rada sajūtas — gleznotāji un aktieri, rūpējas par citiem — medmāsas un ārsti, kas aizstāv — kareivji un ugunsdzēsēji, vai darbojas ar praktiskām lietām — amatnieki un meistari, noteikti nav "programmētāju tips".

Līdz ar to es varu diezgan droši apgalvot:

  1. Kamēr IT nozare paplašināsies, speciālistu trūks (un tā būs vēl vismaz vairākus gadus).
  2. IT var iesaistīt daudz vairāk sieviešu, ja viņām šajā nozarē var atrast daudzas citas nodarbes (klientu apkalpošanu, projektu vadību, problēmu risināšanu, u.tml. un tas ir spēkā arī par daudz vairāk vīriešiem).
  3. Tieši programmēšanā sieviešu skaitu var palielināt tikai tik, cik var atrast visas, kuras tam ir piemērotas (un tādu nav daudz).

Visas dāmas, kuras man pastāstīja par savu karjeru norādīja, ka viņu profesijas izvēli vairāk vai mazāk ir noteicis gadījums. Tas nozīmē, ka šobrīd mūsu sabiedrība neizmanto visas iespējas atrast visas topošās programmētājas. Prasta datoru lietošanas apmācība neļauj atrast piemērotas/piemērotus kandidātes/kandidātus.

Skolās vismaz neilgu laiku ir jāmāca programmēšana visiem, lai varētu labi atšķirt tās/tos, kurām/kuriem tas riebjas no tām/tiem, kurām/kuriem tas ir interesanti.

Un tad ir svarīgi, lai visas sievietes, kuras to spēj, nonāk līdz programmēšanai un līdzīgiem intelektuāli izaicinošiem darbiem. Citādi plāni un politikas izgāzīsies gan atsevišķu personu, gan izglītības iestāžu, gan valsts līmenī.

Cīnīties par sieviešu līdztiesību programmēšanā ir (gandrīz) tikpat muļķīgi kā cīnīties par vīriešu līdztiesību bērnu iznēsāšanā.

Dažas citas atziņas

Kā blakusefektu augšminētajam atklāju arī sakarību, kāpēc ne tikai cilvēki, bet arī dažādas klases uzvedas dažādi. Lai arī programmēšanas klasēs ir sastopama tikai neliela apakškopa no visiem cilvēkiem, tomēr ir arī jūtamas atšķirības. Pirmajā klasē, kad pavaicāju "Vai ir kādi jautājumi vai komentāri?", es caur logu varēju vērot, kā aug zāle. Otrajā klasē teorētiskās lekcijām izvērtās par diskusijām ar jautājumiem un atbildēm. Lai arī praktiskie komandu sasniegumi bija salīdzināmi, pirmajā klasē visas komandas savos projektos sasniedza praktiski visu, ko bija (piezemēti) plānojušas. Otrajā klasē neviena komanda nesasniedza visu, ko bija (ambiciozi) paredzējušas.

Šīs nelielās, tomēr labi jūtamās atšķirības starp klašu psiholoģiskajiem tipiem ir redzamas sekojošā grafikā.

Pirmajā klasē dažiem no E... tipiem Kērsijs piekārtojis "visintrovertākie ekstraverti" birkas. Un, pat ja kādam bija kādi jautājumi, neviens īsti nedomāja, ka atbildes vērtība varētu būt lielāka par jautājuma uzdošanas neērtību. Šajā klasē komandu ambīcijas apslāpēja un piezemēja ESTJ "pārraugi" un ISFJ "sargs". Otrajā klasē bija daudz jūtamāks gan studentu ekstravertums, gan arī ENTP jeb "izgudrotāju" nepamatotais optimisms.

Izveidojis Valdis Vītoliņš 2015-09-15 17:51
Pēdējais mainījis Valdis Vītoliņš 2016-07-28 19:19
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License