Paldies par visu, televīzija, un visu labu

Šodien esmu oficiāli atteicies no virszemes apraides televīzijas izmantošanas. Virszemes televīzijas uztveršanas antena, kas bija visuresošs 20. gadsimta tehnoloģijas atgādinājums, manu dzīves vietu vairs nerotā.

pirms: pēc:

No televizora atteicos jau ap 2000. gadu, kad nolēmu, ka nav vērts tērēt vietu istabā divām iekārtām un iegādājos TV plati datoram. (Bez vietas taupīšanas, datora labā īpašība ir tā, ka atkarīgajiem var ierobežot lietošanas laiku).

Praktiski es virszemes apraides televīziju neizmantoju jau kopš tā laika, kad pārgāja uz ciparu apraidi. Vairākus vakarus pētot un eksperimentējot, tomēr neizdevās panākt, lai Linux TV plates dzinis atpazīst digitālo signālu. Iespējams, ka vaina bija tikai dokumentācijas trūkums, tomēr nolēmu, ka tas nav to vērts un pārgāju tikai uz to TV pārraižu skatīšanos, kuras tika pārraidītas internetā.

Lai arī dažam tas varētu šķist neparasti, tomēr mana attieksme un rīcība nav nemaz tik sektantiska. Atšķirībā no daudzām mājsaimniecībām, man ir veseli divi interneta pieslēgumi. Tie lieti noder, kad strādāju mājās, bet viens no piegādātājiem (paredzēti vai neparedzēti) pieviļ. Tā kā dzīvoju tehnoloģiski mazattīstītā vietā, internetu man piegādā pa vara vadiem, kas katrs nodrošina ap 10Mb/s: Lattelecom (ADSL) un Baltcom (Ethernet).

Vadi, lai arī prasa lielākus ieguldījumus, uzturēšanā ir daudz lētāki (to vienīgais trūkums attiecībā pret ēteru ir tas, ka tos var pārraut). Lai pārraidītu signālu pa ēteru, ir nepieciešami kilovati un pat megavati. Izmantojot kabeļus var pārraidīt daudz vairāk informācijas, tērējot tikai vatus vai milivatus. Ar vadiem informāciju pārraida tikai tajā virzienā, kur tie iet, un signālu daudz mazāk ietekmē Saules starojums un Zemes magnētiskais lauks.

Pateicoties maiņstrāvai un virszemes apraidei, Zeme ir salīdzinoši spēcīga radiozvaigzne. Tomēr tās jauda krītas kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad spēcīgus radio raidītājus izmantoja kā īsviļņu "apgaismojumu" lidmašīnu kontrolei. Lai gan arī satelītu televīzija izmanto ēteru, satelīti lielāko starojuma daļu vērš tieši uz Zemi un zudumi pasaules telpā ir mazāki kā torņiem uz Zemes. Vinss Sērfs (Vint Cerf), viens no interneta protokola izstrādātājiem, uzskata:

Un es uzskatu tāpat. Tā kā virszemes apraide ir salīdzinoši dārga tehnoloģija, piemēram, Latvijā virszemes apraides konkursā vienīgais dalībnieks bija (pa pusei valstij piederošais un pa pusei monopolists) Lattelecom, bet iespējamie konkurenti — Baltcom un Izzi no konkursa atteicās, jo neuzskata to par perspektīvu biznesu.

Tā kā peļņa šajā biznesā arvien krītas, apraides nodrošinātāji ir spiesti arvien vairāk rādīt reklāmas, un pārraidīt tās 2× skaļāk, zinot, ka to laikā vairums skatītāju pamet dīvānu pie televizora. 

Rezultātā radoši cilvēki, kas vēlas skatītājus, nevis milzīgas raidītāju izmaksas, ir pārgājuši uz internetu un rāda pārraides tikai tur. Neskaitot pasaulē pazīstamos youtube.com, un vimeo.com ir arī mazāk zināmi, kā nomad.lv, u.c.

Un nedomājiet, ka "kabeļ...", "satelīt..." vai "interaktīvā" ir televīzijas atdzimšana. Tā ir novecojušas tehnoloģijas pirmsnāves agonija pirms aiziešanas nebūtībā.

Raidītājiem ir tikai jāpārraida dati un nav jānosaka, vai tie ir bilde, skaņa vai kas cits. Datu nozīmei ir jābūt mūsu — gala lietotāju ziņā, bet tehnoloģijas, kas to neļauj darīt, lai iet pa skuju taku.