Esmu par beznosacījumu pamata ienākumiem visiem

Endrjū Makkafijs runā "Kādi būs nākotnes darbi?" stāsta par to, ka arvien vairāk darbus, ko senāk darīja cilvēki, lētāk ir paveikt ar robotiem. Tā ir izdevīgāk, jo robotam pietiek ar maiņstrāvu (un retu reizi — eļļošanu), bet cilvēku vajadzības ir daudz augstākas. Diemžēl, tā rezultātā mēs tuvojamies pasaulei, kurā tie, kam pieder tehnoloģijas, dzīvo arvien lielākā pārticībā, bet pārējiem nav līdzekļu, lai iegādātos preces, kuras senāk viņi ražoja paši, bet tagad — automāti.

Senos laikos, kad vienīgais spēka avots bija cilvēki un mājlopi, bagātību ierobežoja cilvēku un ganāmpulka lielums. Un, ja ar tiem apgājās pārāk slikti, tie nomira, vai sacēlās un nogalināja īpašnieku. Mūsdienu pasaulē verdzība vēl arvien nav atcelta. Tikai vergu vietā mēs izmantojam tehnoloģijas.

Bils Geitss vai Marks Cukerbergs savus miljardus nenopelnīja ne ar savu galvu, ne savām rokām. (Un es zinu, ko saku, jo arī es strādāju IT biznesā). Viņiem ir labs ķēriens biznesā, bet ar to par miljardieri nekļūst. Neskaitot nekaunīgus, neētiskus un pat kriminālus veidus, par miljardieri kļūst, paverdzinot tūkstošiem serveru, kas dienu un nakti strādā, kā atalgojumu prasot vien elektrību un ne pārāk karstu gaisu.

Gan Bils Geitss, gan Marks Cukerbergs nopelnīja miljardus paverdzinot tehnoloģijas.

Pat mēs, kas uzskatām sevi par pieticīgiem, esam vergturi. Ja enerģiju, ko mēs tērējam ar elektrību, degvielu, gāzi u.c. resursiem, mums piegādātu vergi, tad katrā mājsaimniecībā mums vajadzētu 100 vergus, kuri mūsu pagrabā grieztu ģeneratorus visām mūsu mājas ierīcēm.

Ja (kaut nedaudz) tāda iespēja būtu visiem, tad neviens no mums neciestu trūkumu. Trūkums nav dabas likums. Trūkums ir cilvēku likums, kuru mēs kopš civilizācijas mežonīgajiem pirmsākumiem neesam spējuši atcelt.

Jūs varbūt domājat, ka šāds "sociālisms" tikai veicinās izlaidību un neviens nestrādās.

Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts — nauda nav stimuls darbam. Cilvēks pēc dabas ir rosīga būtne. Tāpat kā stimuls darbam nav gaiss, ko visi elpojam par brīvu, stimulam nevajadzētu būt arī citu mūsu pamatvajadzību apmierināšanai.

Painteresējaties par tiem retajiem veiksminiekiem, kuriem ir gadījies piedzimt turīgiem. Lai arī daži starp tiem ir dīki tukšpauri, vairākums tādi nav. Vairums miljonāru ir normāli cilvēki, un galvenais, kas viņus atšķir no pārējiem ir tas, ka viņi var darīt to ko vēlas, un prot vislabāk.

Esmu par to, ka spējīgus cilvēkus, kas dod labumu sabiedrībai, sabiedrība atalgo labāk par pārējiem. Tomēr esmu arī par to, ka jebkuram atalgojumam ir jābūt samērāmam ar sabiedrības labumu. Daudzi, kas "pelna", sabiedrībai labumu nedod un drīzāk apzog to. Bieži vien viņi savu negausību attaisno ar to, ka viņi "paši piedzima trūcīgi un nodrošina labāku nākotni saviem bērniem". Vai jūs būtu gatavs noslēgt jebkādus kompromisus ar sirdsapziņu, ja zinātu, ka jūsu bērni būs nodrošināti tik un tā?

Kāds varētu būt šis garantētais iztikas minimums? Eiropas kopprodukts ir 128T€/gadā, ko dalot ar 500M iedzīvotāju, visiem vienādi būtu 26k€ gadā. Protams, kapitālisms netiek atcelts. Ja skolām, ceļiem un spējīgākajiem atstāj lielāko daļu (9/10 pietiks?), tad varētu pieņemt, ka visiem pārējiem minimālie ienākumi būtu ~2500 eiro gadā (atgādinu — katram ģimenes loceklim). Ja jums tā šķiet fantastika, tad ņemiet vērā, ka neskaitāmi nosacījumu pabalsti šobrīd Eiropā sastāda teju 30% no iekšzemes kopprodukta.

Tīri praktiski, ja trešo daļu no šobrīd samudžinātajiem pabalstiem izmantotu beznosacījumu pamatienākumiem, jūsu maciņa biezums mainītos sekojoši. Ja saņemat kādu valsts/pašvaldības pabalstu (stipendiju, pensiju, grantu, atlaidi), tad tā būtu par 1/3 mazāka un tam 200€ mēnesī klāt. Ja pelnāt algu sev pats, iegūstat procentus vai peļņu u.tml. tad no tā, tāpat kā līdz šim samaksātu attiecīgos nodokļus, un vēl saņemtu tos pašus 200€ mēnesī (Karginu un Lembergu ieskaitot).