Droši vien, daudziem (tāpat kā man) izbrīnu rada tas — kāpēc kodolenerģija, kurai vajadzēja nodrošināt lētu un viegli pieejamu elektrību, tā vietā ir radījusi kodolieročus, kodolatkritumus un kodolbailes? Tagad esmu atradis ticamu skaidrojumu. Tas sākās ar Kirka Sorensena runu Torijs — kodoldegvielas alternatīva. Runa mani ieinteresēja un es apskatīju arī tīmeklī atrodamus saistītos materiālus. Galvenā torija izmantošanas aizstāvju ideja ir tā, ka izmantojot kā kodoldegvielu toriju, nevis urānu elektrības ražošanā ir daudzas priekšrocības:
- rodas daudzkārt (un ar kārtu ir domātas matemātiskās kārtas) mazāk kodolatkritumu, un to aktivitātes laiks ir daudzkārt īsāks,
- torijs ir daudz plašāk pieejams materiāls (tas ir tik pat izplatīts kā svins) par urānu (kas ir ~ tik pat rets kā zelts un platīns),
- kodolreaktorus var izveidot ar daudz plašāku jaudas diapazonu, t.sk. pat tik nelielus, lai nodrošinātu kuģi (ekstrēmā gadījumā pat lidmašīnu).
- torija sabrukšanas starpproduktos nav plutonija-239, no kura var izgatavot atombumbas,
- torijs ir mīksts metāls (līdzīgs svinam) un to nevar izmantot īpaši cietu ložu izgatavošanai, kā no liesināta urāna,
- torija sabrukšanas produkti izstaro augstas enerģijas fotonus (gamma starojumu), kuru ir viegli noteikt pat no liela attāluma ar gamma staru detektoriem (tātad tādu reaktoru ir grūti noslēpt).
