Atlaist Saeimu ar peles klikšķi

Sakarā ar to, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēma rosināt atlaist Saeimu, mums tuvākajā laikā stāv priekšā referendums un vēlēšanas. Un tas ir labi.

Tomēr daudzi demagogi jau paguvuši norādīt, ka tas ir dārgs prieks un taupības apstākļos ir bezatbildīgi tā tērēties. Es piekrītu tam, ka ārkārtas vēlēšanas ir lētāks prieks nekā valsts izsaimniekošana, jo pat pēc pieticīgām aplēsēm Latvijas oligarhi varētu uzsaukt vismaz dažus simtus referendumu.

Igaunijā jau labu laiku izmanto elektroniskās balsošanas sistēmu, kas balstīta uz plaši ieviestajām identifikācijas kartēm.

Lai arī Latvijā, neskatoties uz iztrallinātajiem miljoniem, e-kartes nav ieviestas, tehniski mums ir iestrādes e-vēlēšanām, jo nesen tika piedāvāts e-parakstu glabāt uz servera nevis kartē. No uzturēšanas viedokļa tas ir lētāks, bet no lietošanas viedokļa — vēl elegantāks risinājums. Kartes lietošanai vajag lasītāju; karti var pazaudēt, atņemt un nozagt. Savukārt, ja digitālo parakstu glabā uz servera, ir nepieciešamas tikai dators ar tīmekļa pārlūkprogrammu. (Un paroli/pinkodu no paraksta īpašnieka var vienādi "izsist" abos gadījumos.)

Uz šī risinājuma bāzes mēs varētu ieviest arī elektroniskās balsošanas sistēmu, tomēr pirms joņot uz priekšu, der vēl apdomāties.

Patiesībā igauņiem ir vienkārši paveicies. Piemēram, ASV entuziasti kopā ar neatkarīgiem ekspertiem pierādīja, ka ASV izmantotās sistēmas nav uzticamas un uzņēma par to dokumentālo filmu (bittorrent fails). Un, lai arī igauņi izmanto citu sistēmu, tās kopīgā īpašība ar ASV ir tāda — tā ir slēgtā pirmkoda sistēma, bet, kā rāda mūsu pieredze, ja nav zināms, kā sistēma strādā, tad tā ir neuzticama.

Digitālo dokumentu, atšķirībā no papīra, var elementāri viltot (kopēt), pazaudēt bez pēdām (izdzēst) vai sagrozīt (rediģēt saturu). Tāpēc, lai digitālus datus padarītu uzticamus, ir nepieciešamas garas un sarežģītas papildu darbības, kas novērš visas iespējamās ļaundarības. Gan pētniecības institūti, gan nevalstiskās organizācijas ir norādījušas, ka uzticama vēlēšanu sistēma ir tikai tāda, ko var pārbaudīt un auditēt jebkurš interesents, bet "tikai autorizēta" pieeja agri vai vēlu tiek izmantota savtīgos nolūkos.

Ja slēgtā koda sistēmas sevi neattaisno pat "demokrātijas šūpulī" ASV, ko mēs varam sagaidīt mūsu valstī?