Linux asarām netic?

Ja sekojat līdzi atvērtā pirmkoda notikumiem, droši vien jau zināt, ka Linuss Tūrvaldss Linux kodola vēstkopā negaidīti paziņoja, ka viņš atvainojas visiem, kurus ir aizskāris viņa uzbrūkošais valodas stils, un ka viņš dosies atvaļinājumā mācīties saprast cilvēku emocijas.

Tai pat laikā Linux kodola pirmkodā viņš iepriekšējo "Konfliktu kodeksu" nomainīja uz "Uzvedības kodeksu", kuru bez viņa bija parakstījuši Gregs Krou-Hartmans, Stīvens Rosteds u.c. galvenie Linux kodola izstrādātāji.

Malā stāvošie to apsveic kā pareizu soli demokrātisma, vienlīdzības un iekļaušanas virzienā. Tomēr daži vērīgākie norāda uz zemūdens akmeņiem un, iespējams, nevēlamām straumes Linux koda attīstībā.

"Goda kodeksa" izstrādātāja Koralīna Ada Emke ir transpersona, aktīva sociālā taisnīguma cīnītāja (Social justice warrior) un arī bēdīgi slavena ar to, ka pametusi vairākas kompānijas un projektus to "nesociālās" atmosfēras dēļ.

Linux "Konfliktu kodeksā" bija uzsvērts, ka visi iesaistītie "vēlas labāko risinājumu Linux veiksmei", bet "Goda kodeksā" ir uzsvērts, ka visi iesaistītie vēlas "visu labāko kopienai". Tomēr, kā norādīja Rikijs Dževais — tāpēc, ka tu jūties apvainots, nenozīmē, ka tev ir taisnība un laba jušanās parasti nav savienojama ar labu rezultātu. Mana pieredze sarežģītos IT projektos rāda, ka intelektuāls darbs nav vaļasprieks, ko dari tāpēc, ka patīk. Intelektuāls darbs ir kā profesionālais sports — tu to dari nevis tāpēc, ka tev tas patīk, bet tāpēc, ka tu to vari izdarīt.

Pēc augšminētā komita ir ļoti daudz komentāru un kāds norāda:

Ļoti gara diskusija par šo ir arī Reddit pavedienā, kur vairums tomēr sliecas domāt, ka šīs izmaiņas ir politiskas, lai ar laiku atbrīvotos no nevēlamiem cilvēkiem.

Nesena priekšvēsture šīm izmaiņām ir arī tā, ka Linuss Tūrvaldss gribēja izlaist dalību gadskārtējā Linux uzturētāju sapulcē, bet, lai viņš tomēr tajā piedalītos, organizatori konferenci pārnesa no Vankuveras Kanādā uz Edinburgu Skotijā. Bet vēl senāk, 2015. gadā, Ēriks Reimonds rakstīja par anonīmu ziņotāju, kur Adas iniciatīvas pārstāves apzināti centušās provocēt vairākus atvērtā pirmkoda projektu līderus (ar netiešu norādi uz Linusu Tūrvaldsu), lai viņus kompromitētu un tādējādi piespiestu pamest šos posteņus.

Saskaņā ar Linux kodola pārskatu šobrīd vairāk kā 85% no Linux kodola izstrādā algoti darbinieki Intel, IMB, Samsung, Google, Oracle, AMD u.c. kompānijās, kuras nav sajūsmā par to, ka Linuss nav sajūsmā par viņu iesniegtajiem koda labojumiem (atcerieties, piemēram, Meltdown, Spectre u.c.). Kādam var nepatikt arī Linusa alga, kas ir nedaudz virs 1M dolāru gadā un sastāda ap 2/3 no visiem Linux fonda līdzekļiem. Tāpēc ir iespējams, ka daudzas kompānijas Linusa vietā labāk redzētu lētāku un "pretimnākošāku" līderi, ar kuru šīs kompānijas varētu sasniegt savus mērķus ar mazāku darbu un izmaksām.

Ir pamanīts, ka Linusa atvainošanās vēstulē vienlaicīgi ir lietots apostrofs jeb "vienkāršās pēdiņas" ' (U+0027) un "labās pēdiņas" ’  (U+2019), kādas tekstā mēdz ievietot formatēta teksta redaktori (piemēram, Microsoft Word vai LibreOffice Writer). Gīki netic, ka Linuss pirms tam ir veidojis vēstuli šādā redaktorā, un pirms sūtīšanas tomēr "nedaudz pielabojis" neformatēta teksta redaktorā, jo viņš lieto uemacs. Esmu diezgan pārliecināts, ka kāds viņam ir atsūtījis sagatavotu tekstu, kuru viņš pēc tam ir pamainījis pēc saviem ieskatiem. Es īsti neticu, ka "labās pēdiņas" viņš ir atstājis neuzmanības dēļ, tāpēc sliecos domāt, šis ir apzināts steganogrāfijas pielietojums, zinot, ka netehniskie cilvēki to nepamanīs.

Homo sapiens jeb "cilvēks saprātīgais" nav pareizs mūsu sugas apzīmējums. Šādu nosaukumu mēs sev esam iedevuši augstprātīgā kredītā. Normāls cilvēks ir sociāls, nevis saprātīgs dzīvnieks. Kad es studēju teorētisko fiziku, es biju viens no aktīvākajiem, bet mazāk sekmīgajiem studentiem grupā. Kad es noguru no augstākās matemātikas un "pārbēgu" uz fizikas pedagogiem, es biju viens no sekmīgākajiem, bet neaktīvākais grupā. Mani pedagoģijas grupas biedri nedēļā rīkoja vairāk sabiedriskus pasākumus, nekā manai teorētiķu grupai bija pusotra gada laikā. Viņi ir arī daudz "normālāki" par teorētiķiem (ar "normālību" domājot to, ko domā vairums cilvēku). No savas pasniedzēja pieredzes es zinu, ka es esmu tikai tik draudzīgs, iejūtīgs un "sociāls", cik es neesmu programmētājs. "Īsts programmētājs" dzīvo domās, ir aizņemts ar idejām, nevis cilvēkiem un "normālus" cilvēkus uzskata par "nedomājošiem mērkaķiem ar telefonu". Savukārt, "normāls cilvēks" "īstā programmētājā" saskata aspergera sindromu, autismu vai pat noziedznieku ar būtisku sociālo iemaņu trūkumu.

Linux pirmsākumos praktiski visi bija "nenormāli". Viņiem "Konfliktu kodekss" bija tikpat vajadzīgs kā kartupelim lidošanas instrukcija, jo viss, par ko viņi uztraucās bija — kā efektīvi iekļaut koda papildinājumus un labojumus. Tomēr, jo vairāk cilvēku iesaistījās Linux izstrādē, jo vairāk parādījās "normālāki" cilvēki, kuriem vispirms radās prasība pēc "Konfliktu kodeksa" un tadad arī pēc "Uzvedības kodeksa". Pavisam "normāliem" cilvēkiem kopienas (cilts, projekta, departamenta vai korporācijas) mijiedarbība (un statuss tajā) ir pats svarīgākais.

Diemžēl, tur kur ir daudz parastu, "normālu" cilvēku, parādās tiem raksturīgās ambīcijas, intrigas, politika un atšķirība starp vārdiem un darbiem. Manuprāt, šobrīd Linux izstrāde ir nonākusi līdz posmam, kur meritokrātija (varu nosaka nopelni) tiek aizstāta ar (korporatīvo) kapitālismu (varu nosaka nauda), kuru, kā parasti, piesedz ar demokrātiju un šobrīd modīgo "vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu". Pat, ja Linuss no sava atvaļinājuma atgriezīsies, viņa ietekme Linux izstrādē būs mazināta. Braiens Landjuks pieļauj domu, ka Linuss varētu izveidot arī savu Linux zaru, kuru neietekmētu IT milži.

Līdz šim es vienmēr Linux esmu uzskatījis par "Labāku Unix" un ceru, ka tā koda kvalitāte nemazināsies un man nenāksies mainīt savas domas par labu Minix, FreeBSD, NetBSD vai OpenBSD.

Un tāpat ceru, ka ar "līdztiesību un iekļaušanu" nenonāksim līdz šādam absurdam: