Page Actions:
Mīļā Windows Professional Service Pack 2
Es nevēlējos teikt to personīgi, jo domāju, kas tas būs gari un sarežģīti. Galu galā, mēs esam bijuši kopā ilgu laiku - gandrīz piecus gadus. Es zinu, zinu. Es zinu Tevi tik labi, Tavu kontroles paneli, uzstādīšanas procedūras, un pat to, kā Tu kļuvi traka un uzmeties man ar savu zilo ekrānu. Ko lai saku, mēs izaugām kopā.
Bet godīgi sakot, pēdējā laikā lietas ir gājušas tikai uz slikto pusi. Kas notika ar slaido un ātro OS, ko es uzstādīju sākumā? To, kurā bez problēmām darbojās Civ4, Vice City un pat True Crimes? To, kas rakstīja DVD un CD diskus, bez problēmām dalījās mūzikā ar manu xbox? Nezinu, bet, ja godīgi, man šķiet Tu sevi esi izlaidusi. Tev vajag vairāk kā 20 minūtes lai sāknētos, Civ4 Tu izpildi lēni, un Tu pat sastingsti, kad es vēlos skatīties video. Kas noticis Windows? Vai Tu iekārtojies tik ērti, ka domāji, es ar to samierināšos?
Patiesībā es krāpos. Atceries, kad gājām desmitajā klasē? Es nedaudz tinos apkārt ar to meiču, viņu sauca Red Hat Linux. Mēs satikāmies skolā Tīklu 5. kursā, un man sanāca viņu tīri labi iepazīt. Es biju pilnībā viņas terminālī, ja Tu saproti, ko es domāju :P. Nu un es paņēmu viņu uz mājām, un mums bija patiesi traks vienas nakts sakars. Es nolēmu, ka viņa nav priekš manis, un es atgriezos pie Tevis, jo es zināju, kā man pietrūkst. Tomēr Red Hat ir Dienvidāfrikas māsīca, un viņas vārds ir Ubuntu… viņa arī ir diezgan karsta. Viņai ir vēl trīs māsīcas - Xubuntu, Edubuntu un Kubuntu, un viņas visas ir ļoti seksīgas.
Es ceru, Tu saproti, šī vēstule nozīmē, ka viss ir cauri. Es vairs neatgriezīšos. Nekad. Tu vari kārdināt ar savām spēlēm un programmatūru, tas viss ir labi. Es esmu iepazinis Ubuntu, es varu strādāt viņas terminālos. Zinu viņas bezmaksas programmas, viņas interneta atbalstu. Pēc tā visa… ko lai es saku… viņa ir seksīga, ātra un brīva. Bet Tu esi dārga, uzpūsta un, protams, vienmēr slima ar vīrusiem. Man pietiek.
Es zinu, zinu. Es līdu no ādas ārā, izdzēsu Tevi no sava diska, un tad ar naudu un formalitātēm lūdzos Tevi, lai Tu ņem mani atpakaļ, un mums bija nikns atkalsatikšanās sekss. Bet par ko es domāju? Es atcerējos visus mūsu sliktos brīžus un es piezvanīju Ubuntu, kas mani brīnišķīgi saprata. Vēl pirms es viņu iepazinu, es iemīlējos viņā no pirmā acu skatiena. Viņa uzstādījās patiesi ātri, un viņai pat nevajadzēja nekādus dziņus vai vēl kaut ko. Strādāja brīnišķīgi. Un vai es minēju, ka viņa ir brīva? :P
Tā lūk, Windows Professional Service Pack 2. Es Tevi pametu un tagad dodos pie Ubuntu. Tas ir beidzies. Mums bija izdevība, bet viscaur dārga, vīrusu pilna, ar uzpūstu programmatūru, un tam bija jābeidzas, vai ne? Man šķiet, tieši tā tam bija jābeidzas.
Paldies par visiem labajiem laikiem! Nebūs vairs zilo nāves logu, mēģinot skatīties tiešraides debates MSN vai CNN, vai uzkāršanās, spēlējot Civ4.
Bet nu man ir jāiet. Ir laiks ielaisties netīrajās spēlēs ar Ubuntu, un, ja man Tevis patiešām pietrūks, es apslāpēšu to ar kādu glāzi vīna.
Sirsnīgi,