Kad dīvaiņi nogurst

Pa gadiem, kuros lietoju Linux, esmu pierakstījis trīs ar pusi piezīmju grāmatiņas. Tā kā es piezīmes rakstu tikai tad, kad uzsāku kaut ko sarežģītu, piemēram, X logu vai interneta savienojuma konfigurēšanu, tad šajās piezīmju grāmatiņās parādītas tikai cīņas un vilšanās. Kad viss strādā kā nākas, es mēnešiem ilgi neuzrakstu nevienu piezīmi. Tāpēc šo piezīmju lasīšana ir rada diezgan drūmu noskaņu. Jebkuras Linux izmaiņas ir saistītas ar dažādu ASCII teksta failu satura labošanu, tik viltīgā veidā, ka cits vārds vienā vai otrā vietā atstāj būtisku ietekmi uz sistēmas darbību.

Daudzi no iestatījumu failiem ir kļuvuši tik gari un sarežģīti, ka pat daudzi Linux hakeri nespēj tos uzrakstīt pareizi. Kad strādājat ar kaut ko tikpat jaudīgu kā Linux, jūs varat veltīt vairāk kā pusstundu tikai vienas komandrindas izveidei. Piemēram, "find" komanda, kas parāda failus jūsu datora failsistēmā, kas atbilst meklēšanas kritērijiem, ir fantastiski jaudīga. Tās "man" apraksts ir vienpadsmit lapas garš, bet tās ir ar kodolīgu saturu. Jūs itin vienkārši varētu tās aprakstīt arī veselā grāmatā. Un ja tas vien nesķiet pietiekami sarežģīti, jūs varat nodot šīs komandas atgrieztos datus citai programmai, kas ir tikpat sarežģīta. Komanda "pon", kas nodrošina PPP interneta savienojumu, pieprasa tik daudz informācijas, ka ir praktiski neiespējami to visu norādīt vienā komandā. Tā vietā jūs sagrupējat visus iestatījumus trijos vai četros failos. Jums ir nepieciešams numura sastādīšanas skripts – atsevišķa programmiņa, kas apraksta, kā piezvanīt noteiktam numuram un kā reaģēt uz dažādiem notikumiem, iestatījumu fails, kurā ir vairāk kā sešdesmit iestatījumu, kas nosaka, kā tieši tiek izveidots PPP savienojums, un vēl viens fails, kurā jūs atsevišķi norādāt pieteikšanās vārdus un paroles. 

Iespējams, ka ir tādi Unix hakeri, kam nav kā kruķi nepieciešami skriptu faili, un kas spēj ievadīt fantastiskas komandas neielaižot tajās kļūdas un pirms tam stundām nelasot dokumentāciju. Bet es neesmu viens no tiem. Tāpat kā vairums Linux lietotāju, es esmu atkarīgs no tūkstošiem svarīgo sīkumu, kas glabājas tūkstošiem ASCII teksta failu, kas savukārt ir ieslēpti Unix failu sistēmas nostūros. Kad es vēlos uzzināt, kā sistēma strādā, vai arī kaut ko tajā pamainīt, es mainu šos failus. Es zinu, ka ja es nesaglabāšu piezīmes par visām šīm smalkajām izmaiņām, es nespēšu sistēmu atgriezt sākuma stāvoklī pēc tam, kad būšu kaut ko sabojājis. Ar roku rakstītu piezīmju veidošana ir nogurdinoša, lai neteiktu, anahroniska. Bet tas ir nepieciešams. 

Iespējams es sev būtu pietaupījis daudz galvassāpes, ja būtu izmantojis kādas kompānijas palīdzību, kas specializējas brīvo programmu atbalstā, piemēram: Cygnus Support. Bet es to nedarīju, jo vēlējos zināt, vai varu ar visu tikt galā pats. Gala atbilde laikam ir tāda, ka, lai arī tikko, tomēr varu. Un ir neskaitāmas izmaiņas un optimizācijas, kuras es principā varētu veikt, tomēr nekad neesmu saņēmies to darīt, daļēji tāpēc, ka dažkārt esmu noguris būt morloks, un daļēji tāpēc, ka baidos salauzt sistēmu, kas pamatā strādā labi. 

Lai arī man un daudziem citiem Linux ir pietiekami labs, tā milzīgās iespējas ir tā Ahileja papēdis. Ja jūs zināt, ko darāt, jūs varat nopirkt veikalā lētu datoru, izmest Windows diskus, kas nāk kopā ar to, un padarīt to par Linux sistēmu ar prātam neaptveramu jaudu un iespējām. Jūs varat savienot to ar duci citu datoru un padarīt to par daļu no viena liela paralēla datora. Jūs varat to nokonfigurēt tā, ka simtiem cilvēku var tam pieslēgties no interneta ar modēma līnijām, Ethernet tīkla platēm, TCP/IP soketiem, un radio maršrutētājiem. Jūs varat tam pieslēgt pusduci monitoru un spēlēt Doom ar kādu Austrālijā, un vienlaicīgi citos monitoros pārraudzīt sakaru pavadoņu orbītas un kontrolēt mājas apgaismojumu un apkuri, straumēt video, aplūkot tīmekli un elektrisko plašu shēmas. Bet šīs sistēmas iespējas un sarežģītība, kas padara to par daudz pārāku attiecībā pret citām operētājsistēmām, dažkārt ir pārāk sarežģīta vienkāršu ikdienas darbu veikšanai. 

Citiem vārdiem sakot, dažkārt jūs vēlaties padzīvot Disnejlendā.

Pēc manām domām ideāla operētājsistēma ir tāda, kurai ir labi izstrādāta grafiskā saskarne, kuru ir vienkārši uzstādīt un lietot, bet kurai ir arī termināļa logs ar komandrindas saskarni, kurā var darbināt GNU programmatūru, kad tas ir nepieciešams. Dažus gadus atpakaļ Be Inc izveidoja tieši tādu operētājsistēmu. To sauc par BeOS.