Memento mori

Kad Linux ir izdrukājis savu nesaprotamo startēšanas telegrammu, tas parāda uzaicinājumu, kurā jāievada lietotāja vārds un parole. Šajā brīdī dators vēl arvien darbojas tikai ar komandrindas saskarni, ar baltiem burtiem uz melna ekrāna. Nav logu, izvēlņu un pogu. Dators neatbild uz peles darbībām. Patiesībā tas pat nezin, ka tāda ir. Un tomēr šajā brīdī var darbināt daudz un dažādas programmas. Piemēram, emacs, ir gan teksta, gan grafiskā saskarne (patiesībā grafiskās saskarnes ir pat divas, atspoguļojot doktrīnas šķelšanos starp Ričarda Stalmana piekritējiem un citiem hakeriem, kas viņam nepiekrita). Tas pats ir spēkā ļoti daudzām Unix programmām. Daudzām nemaz nav grafiskās saskarnes, bet daudzām kas darbojas grafikā, visu to pašu var izdarīt arī ar teksta saskarni.

Protams, tā kā man ir tikai viens displejs, es redzu tikai vienu komandrindu un jūs varētu nodomāt, ka es varu vienlaicīgi darboties tikai ar vienu programmu. Tomēr, ja es nospiežu Alt un F2 taustiņu, man parādās jauns, tīrs komandrindas logs, kurā es varu pieteikties. Es varu palaist kādu programmu šeit, tad nospiest Alt un F1 taustiņus, un atgriezties iepriekšējā logā, kur varu turpināt to, ko biju šajā logā iesācis. Es varu arī nospiest Alt+F3 un pieteikties trešajā, ceturtajā vai piektajā logā. Kādā no šiem logiem es varu pieteikties nevis kā parasts lietotājs, bet gan kā root (sistēmas administrators), un kādā citā logā es varu caur internetu pieslēgties pavisam citam datoram. 

Katrs šis ekrāns Unix valodā tiek saukts par tty kas ir saīsinājums no "teletype". Izmantojot Linux es esmu atgriezies mazajā Eimsas vidusskolas telpā, kurā divdesmit gadus atpakaļ es rakstīju savu pirmo kodu. Atšķirība ir tāda, ka šis teletaips ir daudz ātrāks un daudz klusāks, un dators spēj darbināt daudz labākas programmas, piemēram, emacs un GNU izstrādes rīkus. 

Ir ļoti vienkārši (vienkārši pēc Unix, nevis Apple vai Microsoft standartiem) iestatīt Linux datoru tā, lai tas sāknēšanas laikā iedarbina grafisko saskarni. Tādā gadījumā jūs neredzat teletaipa logus. Tomēr es vēl arvien startēju baltu uz melnā teletaipa loga, kā savdabīgu skaitļošanas memento mori. Savā laikā rakstnieki turēja uz galda cilvēka galvaskausu kā atgādinājumu, ka viņi ir mirstīgi, un ka viss, ko viņš no sevis iedomājas ir uzpūtība. Teletaipa logs man ir kā savdabīgs atgādinājums, ka tas pats ir spēkā greznajām lietotāja saskarnēm. 

X logu sistēma, kas ir Unix grafiskā saskarne, spēj darboties uz simtiem videoplašu ar dažādām mikroshēmām, atmiņas apjomu, un kopnēm. Tā kā ir arī simtiem dažādu displeju veidu, kur katram ir dažādas īpašības, pastāv miljoniem dažādu videoplašu un displeju kombinācijas. Vienīgais, kas tiem visiem ir kopīgs, ir VGA režīms, kas ir vecs komandrindas ekrāns, ko jūs uz dažām sekundēm redzat sāknējoties Windows. Linux vienmēr sāk ar VGA režīmu – ar teletaipa saskarni, jo sākumā tam nav nekādas nojausmas, kāda veida aparatūra jūsu datoram ir pievienota. Lai tiktu tālāk par stikla teletaipu un sāktu darbu GUI, jums ir jāpasaka, tieši kāda ir jūsu datora aparatūra. Ja to norādāt nepareizi, labākā gadījumā iegūsiet melnu ekrānu, sliktākajā varat nodedzināt savu monitoru. 

Kad es sāku lietot Linux, visus iestatījumus man vajadzēja norādīt ar rokām. Es pavadīju vairākas dienas, lai piespiestu darboties pareizi savu dīvaino monitoru, un pierakstīju labi daudz piezīmju savā piezīmju grāmatā. Šodien vairumam Linux distributīvu ir īpašas programmas, kas skenē videokartes un iestatījumus izveido automātiski, līdz ar to, X logu iestatīšana ir praktiski tikpat viegla kā ar Apple un Microsoft. Kritiskā informācija ir rakstīta parastā ASCII teksta failā, kas saucas XF86Config, kura saturu ir vērts aplūkot pat tad, ja tas ir izveidots automātiski. Vairumam cilvēku tā saturs šķitīs kā bezjēdzīgi sašifrēti buramvārdi, un tieši tāpēc to ir vērts aplūkot. Arī Apple un Microsoft grafiskajām sistēmām ir jāsaglabā šāda veida dati, bet tie ir kaut kur dziļi noslēpti, un tos nevar nolasīt ar parastu teksta redaktoru. Visi Linux iestatījumu faili ir viegli nolasāmi. Tie vienmēr ir ASCII teksta faili, un to nolasīšanai nav nepieciešams nekāds īpašs rīks. Jūs varat tos apskatīt jebkādā veidā un laikā, kas ir ļoti labi, un tāpēc jūs varat tos arī viegli sabojāt, kas nepavisam nav labi. 

Ja mana datora XF86Config faila saturs ir pareizs, lai palaistu Xlogu sistēmu, es ievadu komandu "startx". Uz kādu laiku ekrāns ir melns, tad no tā atskan režīmu pārslēgšanās klikšķi, un tad tajā parādās tukša pelēka darba virsma ar peles kursoru pa vidu. Tajā pat laikā tiek palaists arī X logu pārvaldnieks. X logu sistēma ir diezgan zema līmeņa programmatūra. Tā nodrošina grafiskās saskarnes infrastruktūru, bet tā ir ļoti industriāla. Tā neveido logus. To nodrošina cita programmatūra, ko sauc par logu pārvaldnieku, un kas izmanto X logu sistēmu. Ir pieejami vairāki logu pārvaldnieki. Klasisks ir twm (Tom's Window Manager), bet ir pieejams arī nedaudz ērtāks tā variants, ko sauc par fvwm, kuru izmantoju arī es. Es paturu acīs arī pavisam savādāku logu pārvaldnieku, kas saucas Enlightenment, kas varētu būt visniknākais tehnoloģijas produkts, ko jebkad esmu redzējis, jo tas ir 

(a) priekš Linux, 

(b) tas ir par brīvu, 

(c) to ir izveidojusi sauja apsēstu hakeru un 

(d) tas izskatās satriecoši. Tas ir tāds logu pārvaldnieks, kuru var izmantot filmas Svešie fonā.

Logu pārvaldnieks darbojas kā starpnieks starp jums un jūsu lietoto programmatūru un X logu sistēmu. Tas zīmē logus un rāmjus, izvēlnes, u.t.t., kamēr pašas lietojumprogrammas attēlo saturu šajos logos. Lietojumprogramma var būt jebkāda: teksta redaktors, grafiskais redaktors, tīmekļa pārlūkprogramma, dažādi rīki un piederumi kā pulkstenis un kalkulators. Citiem vārdiem sakot, no šī brīža jūs atrodaties it kā paralēlā pasaulē, kas ir ļoti līdzīga Apple un Microsoft, tomēr visur nedaudz savādāka. Izplatītāka grafikas programma Microsoft un Apple ir Adobe Photoshop, bet Linux pasaulē tā ir GIMP. Microsoft Office vietā tiek izmantots OpenOffice. Daudzas slēgtā koda programmas kā Mathematica, Netscape Communicator un Adobe Acrobat, ir pieejamas arī Linux, un atkarībā no tā, kā ir iestatīts jūsu logu pārvaldnieks, tās var uzvesties un izskatīties tieši tāpat kā MacOS un Windows sistēmās. 

Bet Linux ir kāda lietojumprogramma, kas ir reta vai pat nepastāv citās sistēmās. Tas ir "xterm", kas rāda neko citu, kā melnu tekstu uz balta fona, lai gan ir iespējams izmantot arī citas krāsas, ja jūs to vēlaties. Katrs xterm logs ir atsevišķs komandrindas terminālis X logu sistēmā. Tātad pat grafiskajā saskarnē jūs varat turpināt sarunāties ar Linux, izmantojot komandrindas saskarni. 

Ir ļoti daudz Unix programmu, kurām nav grafiskās saskarnes. Tas ir tāpēc, ka tās tika radītas vēl pirms tika izstrādāta X logu sistēma, un arī tāpēc, ka cilvēki, kas tās radīja, nevēlējās muļļāties ar grafiskās saskarnes izveidi, vai arī tāpēc, ka tām grafiskā saskarne vienkārši nav vajadzīga. Visas šīs programmas var izsaukt, ievadot komandu xterm logā. Piemēram, whoami komandu, kas tika minēta agrāk. Ir arī citas programmas kā wc (word count), kas parāda teksta faila rindu, vārdu un burtu skaitu.

Spēja izsaukt dažādas rīkus un piederumus ar komandrindu ir nepārspēta Unix iespēja, un noteikti viena no tām, ko nekad nespēs atkārtot pilnībā grafiskas sistēmas. Piemēram, wc komanda ir ļoti viegli izstrādājama komandrindas saskarnē. Visticamāk, tajā ir tikai dažas koda rindiņas, un pilnīgi iespējams, ka pieredzējis programmētājs to var uzrakstīt vienā rindiņā. Nokompilētā veidā tā uz diska aizņem tikai dažus baitus. Bet, ja šādu programmu izstrādātu grafiskajā vidē, visticamāk, tajā būtu nepieciešami simti vai pat tūkstoši koda rindu, atkarībā no tā, cik izcakotu saskarni programmētājs vēlētos izmantot. Kad to nokompilētu, praktiski visa programma sastāvētu tikai no grafiskās saskarnes apstrādes. Tā izmantotu daudz operatīvās atmiņas un tās izsaukšana prasītu ilgu laiku. Līdz ar to, nebūtu vērts šādu programmu izstrādāt, un neviens tādu wc arī nebūtu uzrakstījis. Tā vietā lietotājiem būtu jāgaida, lai šī vienkāršā funkcija parādītos lielajās komerciālajās programmās.

Tā kā grafiskā saskarne prasa lielus papildu resursus programmatūras izstrādē, kas jānodrošina katrai vismazākajai programmai, tas pilnībā izmaina programmatūras izstrādes veidu. Grafiskajā saskarnē neatmaksājas izstrādāt mazas rīku programmas. Šīs funkcijas aprij un noslēpj sevī milzīgās komerciālo programmu paketes. 

Jo sarežģītāka paliek grafiskā saskarne, jo lielāki ir nepieciešamie papildu resursi, un šī tendence kļūst vēl izteiktāka, programmatūras paketes izaug vēl milzīgākas, līdz nonāk tik tālu, ka apvienojas, kā tas ir noticis ar Microsoft Word, Excel un PowerPoint, kas ir apvienoti vienā Microsoft Office pakotnē. Tā ir kā milzīgs lielveikals pilsētas nomalē, kas ir izveidojies aprijot visus tur esošos mazos veikalus. 

Lai gan tā ir neprecīza analoģija. Katru reizi, kad mazu veikalu aprij liels, kāds mazā veikala īpašnieks pazaudē savu biznesu, bet tas, kas wc funkcijas ir noslēptas Microsoft Word neskaitāmajās izvēlnēs nav tik briesmīgi. Vienīgais zaudējums ir tas, ka lietotājiem tiek atņemts elastīgums un operativitāte, par kuru vairums lietotāju acīmredzami neuztraucas. Galvenais lielveikala paņēmiena trūkums ir tas, ka vairumam lietotāju no tā visa ir nepieciešama tikai niecīga daļa no visa tā, kas atrodas gigantiskajā pakotnē. Viss atlikušais ir tikai draza un lieks svars. Un, visticamāk, blakus sēdošam lietotājam no tā visa ir nepieciešama tik pat maza, bet pavisam cita daļa. 

Cita svarīga lieta, ko vajadzētu pieminēt ir tā, ka Microsoft Office ir iekļauta izcili noderīga lieta un tā ir Basic programmēšanas valoda. Basic ir pirmā programmēšanas valoda, kuru es apguvu, vēl tajā laikā, kad izmantoju papīra lenti un teletaipu. Izmantojot Office Basic versiju, var rakstīt dažādas rīku programmas, ar kurām var izsaukt visus mazpazīstamos verķus un knibuļus, ar ko ir piebāzts Office. Basic ir vienkāršāka valoda kā tās, kuras parasti izmanto Unix komandrindas programmēšanā, un Office izmanto daudz vairāk cilvēku kā GNU rīkus. Un pilnīgi iespējams, ka šī Office iespēja ar laiku izaudzinās daudz vairāk hakeru nekā GNU. 

Bet es runāju par operētājsistēmām, nevis lietojumprogrammām. Un kā jau teicu, Microsoft lietojumprogrammas mēdz būt diezgan labas. Es gan tās daudz neizmantoju, jo neesmu viņu mērķa lietotājs. Ja Microsoft kādreiz radīs programmas, kuras man patiks un kuras es lietošu, viņiem būs jāizmet savas akcijas, jo es pārstāvu tirgus segmentu, kas sastāv no viena klienta.