Atvērtā pirmkoda notikumi 2015. gadā un paredzējumi 2016. gadam

Tradicionāli emuāros gadu mijā uzdevu jautājumu: "Vai xxxx. būs Linux gads?". Tomēr, man šķiet, šis jautājums ir atbildēts, tāpēc šoreiz nolēmu vienkārši pārskatīt iepriekšējā gada notikumus un izcelt dažas jaunā gada tendences atvērtā pirmkoda pasaulē (un jomās, kas saistītas ar to).

Saturs

• 2015. gada paredzējumu pārskats
• Citi svarīgākie 2015. gada notikumi
• Paredzējumi 2016. gadam

2015. gada paredzējumu pārskats

Vispirms manu iepriekšējā gada paredzējumu analīze:

 Linux vēl vairāk nostiprināsies kā faktiskais standarts virtuālo serveru un mākoņu pakalpojumos.

 Linux arvien vairāk nostiprinājās datu centros "apēdot" Microsoft Windows serveru daļu un Microsoft paziņoja par Debian atbalstu Azure mākoņservisā. Windows operētājsistēma ir pazudusi no Top 500 superdatoru saraksta.

 Linux nostiprinās pozīcijas iegultajās/rūpnieciskajās/transporta iekārtās u.c. ar "lietu internetu" saistītās jomās.

 Raspberry Pi ar kādu Linux variantu ir standarts. Bet vājākās iekārtās, piemēram, Arduino un Edison ir sava īpaša aparātprogrammatūra.

 Tīmekļa datori kļūs populāri arī Latvijā.

 Lai arī, piemēram, Samsung un Acer piedāvā mazdatorus ¹ un tos var atrast tīmekļa veikalos, tomēr tie nav tik populāri, lai tos varētu nopirkt bez īpašas meklēšanas. Interesanti, ka šos datorus vieglāk ir atrast sadzīves elektronikas nevis "klasiskos" datoru veikalos. (Man ir aizdomas, ka tas ir saistīts ar IT firmu biznesa modeli — pārdodot resnu un niķīgu Windows datoru var paļauties uz daudz paredzamākiem apkalpošanas ieņēmumiem.)

 Noskaidrosies, vai systemd karā uzvarēs lielās IT firmas ar Debian, vai arī Linux anarhisti ar Devuan.

 Lai arī Devuan izstrāde notiek, progress ir tik lēns, ka ir paredzams, ka šis Linux variants kļūs par "mīlētāju distributīvu". 

 Microsoft izlaidīs Windows 10 sistēmu, kuru labprāt lietos Microsoft vasaļi (iestādes un firmas, kas savu IT balstījušas uz Windows).. 

 Tā kā Windows 10 Microsoft gandrīz visiem piedāvā par velti, tā kļuva par izplatītu Windows versiju, tomēr tā popularitāti būtiski mazināja lietotāju privātuma neievērošana, tajā skaitā par to, ka Windows nosūta Microsoft diska šifrēšanas atslēgu.

 ..Citur Microsoft monopols turpinās mazināties, attiecīgi viņi arvien vairāk būs spiesti ievērot standartus, arvien vairāk visu ko "mīlēs" un arvien vairāk kļūs par tikai "vienu no" IT kompānijām.

 Pat Bils Geitss nebaidījās ielikt attēlu ar Ubuntu operētājsistēmu.

 IBM pazudīs no masu prātiem tāpat, kā to ir izdarījis "IBM PC" jēdziens. IBM, tāpat kā Microsoft, kļūs par milzīgu starptautisku korporāciju IT pakalpojumu piegādātāju.

 IBM jau sen nav populārs mājas datorlietotāju vidū, bet pamazām šīs kompānijas produkti kļūst nepopulāri arī biznesa klientu pasaulē.

 Apple izlaidīs vēl plānāku telefonu un arvien vairāk zaudēs pozīcijas "stilīgo" patērētāju vidū..

 iPhone 6 bija 0,2mm biezāks (7,1mm) par iPhone 5 (6,9mm). Tomēr Apple ir paziņojusi, ka iPhone 7 nebūs 3,5mm audio izejas, jo tā "esot par lielu, lai telefonu izgatavotu vēl plānāku". Tā kā, iespējams, esmu tikai pasteidzies ar savu paredzējumu. Es, protams, uzskatu, ka telefonam "ir jābūt plānam" tikai muļķīgas modes dēļ un tāpēc, lai Apple varētu ieviest ar standarta austiņām nesavietojamu (Apple valodā — "inovatīvu") audio ligzdu.

 Canonical, pēc daudzajiem kavējumiem, beidzot izlaidīs Ubuntu telefonu..

 Canonical oficiāli sāka pārdot Ubuntu Phone jūnijā.

  ..un, iespējams, ka piesaistīs lielu daļu bijušo iOS fanu.

 lai arī dabas likumi šādu iespējamību neaizliedz, šobrīd nekas tāds nav novērojams.

 Valve beidzot izlaidīs spēļu konsoles datorus ar SteamOS operētājsistēmu..

 Valve izlaida Steam OS augustā.

..un pamazām pārņems slēgtā koda Sony PlayStation un Microsoft Xbox tirgu.

 uz to vēl kādu laiku ir jāpagaida.

Kopumā ņemot, paredzējumu lielākā daļa ir piepildījusies. It sevišķi tā paredzējumu daļa, kuros bija minētas tikai tendences.

Citi svarīgākie 2015. gada notikumi

Manuprāt, svarīgākie pagājušā gada notikumi IT un atvērtā pirmkoda pasaulē bija sekojoši:

• Volkswagen kļuva bēdīgi slavens ar smaukšanos dīzeļdzinēju parametru attēlošanā,
  Lenovo — ar kļūdaini iekļautu sertifikāta privāto atslēgu, bet Apple nezin' kāpēc neslavens — ar vislielāko atklāto drošības kļūdu skaitu. Visi šie gadījumi parāda, ka uzticamas var būt tikai iekārtas ar atvērtā pirmkoda programmatūru.

• LibreOffice izstrāde turpināja uzņemt apgriezienus un iznāca LibreOffice priekš Android operētājsistēmas.

• Intel atvēra Stīvena Hokinga izmantoto saziņas sistēmas kodu.

• Ievērību ieguva kārtējais mēģinājums radīt histēriju par to, ka Linux sāknēšanas pārvaldnieka paroli varēja apiet, ievadot 28 atstarpes.

• Iznāca Debian 8.0 un divas Ubuntu versijas (15.04 un 15.10), kuras es ignorēju, jo darbstacijās lietoju Lubuntu 14.04 ilgās uzturēšanas (LTS) versiju, bet serveros — Ubuntu 12.04 LTS.

• Neskaidros apstākļos mira Debian dibinātājs Jans Mērdoks.

• Oracle pameta novārtā savu Java implementāciju. Gada beigās no savas Java implementācijas atteicās arī Google un pārgāja uz OpenJDK. Līdz ar to var droši teikt, ka par faktiski vienīgo Java implementāciju ir kļuvusi IT kopienas (t.sk. arī Red Hat,  IBM, Apple, SAP) atbalstītā OpenJDK, bet Oracle'i ar atvērtā pirmkoda projektiem (MySQL, OpenOffice, Java) ir sanācis pļukt.

• Atvērtā pirmkoda izstrāde ir kļuvusi par standartu. TIOBE, IEEE un PYPL pētījumos Java tika atzīta par vadošo programmēšanas valodu. Tomēr, arvien populārākas kļūst jaunākas programmēšanas valodas, kuras izmanto Java vidi (virtuālo mašīnu, izstrādes rīkus), bet nav Java, piemēram:
  • Groovy, ko lieto tīmekļa lietotņu izstrādē un ko es saucu par "ērtāku Javu",
  • Scala, ko lieto lielo datu apstrādei un funkcionālai programmēšanai.

• Es atjaunoju savu mājas biroju ar Linux draudzīgu datoru un printeri un gada beigās atsāku Espeak teksta-balss programmas izrunas uzlabošanu latviešu valodā.

Paredzējumi 2016. gadam

• Ubuntu² kļūs par standartu atvērtā pirmkoda programmētāju vidū. Arvien biežāk forumos parādīses sarakste, kurā Windows lietotājiem atbilde būs: "mums ar Linux šāda problēma nepastāv." Arvien biežāk parādīsies ziņas, ka Ubuntu ir labāks par Windows arī "parasto" datoru lietotāju aprindās.

• Biroja (t.sk. valsts un pašvaldību iestāžu) darbinieki atklās, ka uz sava datora ir izdevīgāk lietot LibreOffice nevis Microsoft Office. Tāpēc lojālajiem (lai neteiktu — atkarīgajiem) klientiem Microsoft arvien agresīvāk uzspiedīs Office 365 mākoņpakalpojumu.

• Java izstrādes vide (un virtuālā mašīna) kļūs tik plaša un sazarota, ka "Java" izstrādātāji uzskatīs par pienākumu norādīt, ka tie lieto nevis "vienkārši Java", bet gan Groovy, Scala, Clojure, Jython, JRuby vai kādu citu valodu, kas "tikai lieto Java virtuālo mašīnu". Tāpēc "Java" programmēšanas valoda līderību zaudēs.

• Sakarā ar jaunas paaudzes tīmekļa un mobilo lietotņu izplatību, populārāko programmēšanas valodu topā nokļūs JavaScript programmēšanas valoda, kuras saistība ar īsto "Java" ir tikai nosaukumā (un līdzīgā sintaksē).
   
• Es pāriešu uz kādu Ubuntu 16.04 atvasinājumu savai (un droši vien citām manis uzturētajām) darbstacijām, bet serveros pieturēšos pie 12.04 līdz 2017. gadam, līdz beigsies to uzturēšana.

• Sakarā ar to, ka lielo IT firmu un virtualizācijas un konteinerizācijas intereses ir vinnējušas, systemd kļūs par Linux servisu inicializācijas un pārvaldības standartu.

• Arvien vairāk cilvēku cietīs no "lietu interneta" nedrošības un tie sāks apzināties, ka uzticamas var būt tikai ierīces ar atvērtu pirmkodu.

1. ^ Ar mazdatoru es saprotu neliela izmēra klēpjdatoru (t.i. ar ekrānu un tastatūru) un Android/ChromeOS/u.tml. operētājsistēmu.
2. ^ Pie Ubuntu es pieskaitu arī visus tā atvasinājumus Kubuntu, Lubuntu, Xubuntu, Edubuntu u.tml.