Vai tu jau pārregulēji savu pulksteni?

okt. 26 2014

Edgars Alans Po stāstā "Slepkavība Morgielā" apraksta zvērisku slepkavību, kuras izmeklēšanas laikā atklājās, ka to veicis bārddziņa orangutans. Tas centās atdarināt savu saimnieku, tikai noskūtas bārdas vietā viņam sanāca pārgriezta rīkle. Es to saucu par mērkaķošanos.

Arī pulksteņu grozīšana "dienasgaismas taupīšanai" ir mērkaķošanās.

Atcerēsimies dažas skolas patiesības. Skolas globusa ass ir slīpa, lai uzsvērtu, ka Zemes rotācijas ass attiecībā pret tās ceļu ap Sauli ir sagāzta par 23,5°. Ass slīpums rada gadalaikus, jo, atkarībā no Zemes atrašanās vietas pret Sauli mainās dienas (un nakts) garums. Aiz polārajiem lokiem (tālāk par >±66,5°) diena ir pusgadu, kurai seko pusgadu gara nakts. T.s. "mērenajā joslā" (±23,5° — 66,5°) dienas un nakts garums mainās no dažām, līdz daudzām stundām. Pie ekvatora (<±23,5°) gadalaiku nav nemaz, jo diena un nakts visu laiku ir ap 12h gara1:

Pieņemot, ka cilvēki ir aktīvi 16h dienā, "mērenajā joslā" dzīvi ir izdevīgi iekārtot tā, lai tieši šajās stundās būtu Saules gaisma. Ideja par "dienasgaismas taupīšanu", grozot pulksteņa rādītājus, radās 19. gs. beigās Eiropā. Tajā laikā elektrību izmantoja pamatā rūpnīcu un biroju apgaismojumam un gandrīz visi cilvēki strādāja birojos "no 9 līdz 5" vai fabrikās "no svilpes līdz svilpei". Tā kā mājās elektrību praktiski nelietoja, radās doma, ka fiksētais darba laiks jāpieskaņo tā, lai pirms, vai pēc tā (atkarībā no maiņas), atlikušo varētu maksimāli izmantot dienas gaismu atpūtai.

Pie mums, Latvijā  (56,9° Ziemeļu platums), diena (un pretēji tai nakts) mainās garumā no apmēram 6 līdz 18 stundām:

Līdz ar to, 2 mēnešus vasarā diena mums ir garāka, nekā nepieciešamās 16 stundas, bet pārējos 10 mēnešus — par īsu. Pat ja pulksteņu grozīšana pielāgo cilvēku gaitas gaišajam laikam, vērā ņemams efekts ir tikai dažas nedēļas rudenī un pavasarī, kad dienas gaisma nepaliek pāri un arī netrūkst.

Pulksteņa grozīšana ziemas dienu garāku nepadara. Ir pilnīgi vienalga, vai attiecīgo laiku ar elektrisko apgaismojumu pavadām rītā, vai vakarā.

Ja 19. gs. beigās aprēķini rādīja, ka "dienasgaismas taupīšana" ASV un Kanādā samazinājusi elektrības patēriņu par 3,5%, tad 2008. gadā — tikai par 0,5%. Un pat šos aprēķinus citi pētnieki apšauba, jo Apvienotajā Karalistē 2009. gadā pētnieki konstatējuši, ka elektrības patēriņš sakarā ar pāreju uz vasaras laiku pieaudzis par 2%. Daļēji tāpēc, ka cilvēki, atrodoties vienkopus birojā, apgaismojumu izmanto efektīvāk, nekā katrs atsevišķi savā mājā. Mūsdienās cilvēki izmanto mākslīgo apgaismojumu gan darbā, gan mājā, tāpēc elektrību, kuru ietaupa darbā, cilvēki iztērē atpūšoties. Šobrīd apgaismojumam elektrību tērē arvien mazāk — seno kvēlspuldžu vietā praktiski visur izmanto luminiscences (t.s. "dienasgaismas") spuldzes un sāk ieviest arī gaismas diodes, kas ir daudz efektīvākas par senāk izmantotajām kvēlspuldzēm. Savukārt citās nozarēs, it sevišķi transportā un smagajā rūpniecībā elektrību tērē arvien vairāk. Pieaugot automatizācijai, arvien populāras kļūst t.s. "bezgaismas" (t.s. lights out) rūpnīcas, kurās vispār netērē elektrību apgaismojumam. Rezultātā elektrības patēriņu nosaka praktiski tikai transports un citas energoietilpīgās nozares nevis apgaismojums.

Ja kāds brīvdienās nolemj pagulēt ilgāk, tad viņš modinātāju izslēdz, nevis pagriež to atpakaļ, lai tas zvanītu "7:00", bet divas stundas vēlāk. Ja restorāna īpašnieks nolemj vasarā restorānu atvērt agrāk, viņš uz darba laika izkārtnes uzliek īpašu atzīmi "Piedāvājam brokastis no 7 rītā!".

Valsts iestādēm darba laiks ir iekalts ēkas fasādē, iekšējās kārtības noteikumos un birokrātu pauros. Tāpēc tiem ir vieglāk ar likuma spēku piespiest puspasauli grozīt pulksteņus, nekā nomainīt savu "8:30 — 17:00" darba laiku atbilstoši gadalaiku maiņai.

Daži uzskata, ka "pavasarī — turp, rudenī — atpakaļ" ir dabīgs "likums", kuru ir viegli ievērot. Ja tas ir "dabīgi", vai varat nedomājot atbildēt, cik pulkstenis rādīja šajā pašā diennakts stundā pēc "vecā laika"? Statistika rāda, pāris dienas pēc pulksteņu griešanas pieaug satiksmes negadījumu, sirds slimību un pašnāvību skaits. Neērtības ko rada pulksteņu grozīšana, ASV vien tiek vērtēta miljardos, tāpēc arvien vairāk valstis vairs neizmanto pāreju uz vasaras laiku:

Vai mēs esam gatavi maksāt ar savu veselību vai pat dzīvību, lai iegūtu apšaubāmu ekonomisko ieguvumu?

Patiesībā mūsu pulksteņu rādījumu nosaka politika. Vidējās paaudzes cilvēki atceras, ka mēs savulaik dzīvojām "pēc Maskavas laika", kas bija stundu (vai vasarā — 2 stundas) priekšā mūsu vietējam laikam, bet vecā paaudze droši vien atceras, ka senāk uz "vasaras laiku" nepārgāja vispār (tāpat kā arī 2000. gadā). Kopš 2010. gada mēs ar saviem pulksteņiem pakļaujamies Eiropas birokrātiem, tāpat kā mēs panesam arī citas Eiropas savienības birokrātiskās procedūras.

Saucot lietas īstajos vārdos, pāreja uz vasaras laiku "dienasgaismas taupīšanai" ir birokrātiska tradīcija ar nepamatotām ambīcijām  uz ekonomisko efektu.

Mums ir arī citas tradīcijas — Ziemassvētki un Jāņi, kuras mēs atzīmējam labprāt. Tomēr, godinot šīs tradīcijas, mēs necenšamies sevi mānīt un "pierādīt", ka šīs tradīcijas ļauj mums kaut ko ietaupīt.

Lielākajā pasaules daļā pulksteņa grozīšana par stundu ir bijusi un būs bezjēdzīga, jo dienas ir praktiski nemainīga garuma, vai mainās tik daudz, ka viena stunda neko nenozīmē. Pat tur, kur pirms 100 gadiem pulksteņa grozīšanai bija ekonomiska jēga, tā ir bezjēdzīga tagad, jo apgaismojumam elektrību tērējam arvien mazāk, un mūsu darbība arvien attālinās "no 9 līdz 5" rāmjiem.

Portālā manabalss.lv izveidoto iniciatīvu visu laiku ievērot "vasaras laiku" ir  parakstījuši vairāk kā 11k+ cilvēki. Es gan uzskatu, ka mums ir jādzīvo pēc mūsu joslas, jeb tā sauktā "ziemas laika", bet jebkurā gadījumā, visu laiku dzīvot pēc vasaras laika ir labāk nekā mērkaķoties divreiz gadā.

  1. ^ Patiesībā nedaudz dienas un nakts garums mainās arī pie ekvatora, bet tur uz Zemes virsmas saņemto gaismu daudz vairāk ietekmē mākoņi, nekā par dažām minūtēm īsāka vai garāka diena.
Tagi: Sabiedrība
Izveidojis Valdis Vītoliņš 2014-10-26 21:21
Pēdējais mainījis Valdis Vītoliņš 2017-10-29 18:56
 
Xwiki Powered
Creative Commons Attribution 3.0 Unported License