Deviņas brīvo programmu lietotāju īpašības

Operētājsistēmas nodrošina ne tikai programmas, bet arī to lietošanas kultūru. Es par to atcerējos, kad iepriekšējās brīvdienās biju spiests risināt savu draugu Windows datoru problēmas. Lai arī nevienam no mums nav bijusi formāla apmācība, un, lai arī es praktiski neko nezinu par Windows, es spēju atrisināt problēmas, kuras citi nespēja. Un nevis tāpēc, ka es būtu pārāks tehniskajās zināšanās, bet tāpēc, ka atvērtā pirmkoda programmatūras kultūra, kurā es pavadu lielāko daļu laika, ir iemācījusi mani labāk tikt galā ar datoru ķibelēm.

Šo kultūru atšķirības ir vairāk vai mazāk acīmredzamas. Windows un citas slēgtā koda programmas ir komerciālā tirgus produkti. Šajā kultūrā informācija plūst, lielākoties, vienā virzienā — no ražotāja. Un kompāniju apsēstība ar tā saukto "intelektuālo īpašumu" un vēlmi sagūstīt savus lietotājus, piespiež lietotājus kļūt par neko nejautājošiem patērētājiem. 

Savukārt brīvās programmatūras kultūrā pastāv divi informācijas avoti:

• Pirmā ir Unix kultūra ar tieksmi uz pilnību, kuru Ēriks Reimonds apraksta Unix programmēšanas mākslā.
• Otrā ir ir brīvās programmatūras četras brīvības.

Protams, programmu gala lietotāji parasti neinteresējas par savām tiesībām uzlabot programmas pirmkodu. Tomēr programmētāju tiesības nosaka, ko iesaistītās puses sagaida no programmas. Vēl vairāk, brīvība darbināt programmu un izplatīt tās kopijas, visus iesaistītos atbrīvo no dažām nepatīkamām slēgtā koda programmu īpašībām. Jebkurā gadījumā, šīs brīvības nodrošina to, ka programmu lietotāji ir gan aktīvāki, gan arī prasīgāki programmu lietotāji, nekā tas novērojams slēgtā koda kultūrā. 

Šīs programmu un to lietotāju atšķirības noved pie radikāli atšķirīgām lietotāju gaidām pret lietojamo programmu. Protams, ir arī izņēmumi, un parasti pieredzējušu slēgto programmu lietotāju ir diezgan grūti atšķirt no brīvo programmu lietotāja. Atšķirības mazina arī tas, ka, no vienas puses, arvien vairāk brīvo programmu (piemēram, Firefox un OpenOffice ¹) ir pieejamas arī slēgtā koda sistēmās, bet no otras puses, arī slēgtā koda kompāniju kultūra kļūst tuvāka atvērtā koda kultūrai. 

Tomēr, vēl arvien brīvo programmu lietotāji atšķiras no slēgto programmu lietotājiem vairākās svarīgās lietās. Un spēt ieraudzīt un saprast šīs atšķirības ir kritiski, lai veiksmīgi izstrādātu un pārdotu jebkādu programmu.

1) Brīvās programmatūras lietotāji paredz brīvas licences bez ierobežojumiem un aktivācijas kodiem

Slēgto programmu ražotāji, piemēram, Adobe un Xara, kuri eksperimentē ar programmu izstrādi GNU/Linux videi, parasti uzskata, ka brīvo programmu lietotāji nepirks slēgtā koda programmas. Tomēr, kā to ir pierādījušas tādas kompānijas, kā Red Hat un Mandriva, šāds secinājums drīzāk ir neveiksmīgs biznesa paņēmiena izvēle, nekā reālās pasaules novērojums. Pat, ja nav citu iemeslu, biznesa pasaules lietotāji pērk komerciāli piedāvātas programmas, lai nodibinātu juridiskās saites ar tās ražotāju. 

Tomēr, ja ir izvēles iespēja, brīvo programmu lietotāji noraidīs ierobežojošas licences vai aktivizēšanas metodes, kuras ierobežo viņu brīvību lietot un izplatīt programmu. Daži var paciest ierobežojošas licences, ja nav citas iespējas. Daži var pieņemt slēgto kodu nebūtiskām lietām, kā, piemēram, spēlēm. Bet, tiklīdz parādīsies brīva alternatīva, viņi momentā pametīs slēgtā koda produktu. Un, protams, daudzi slēgto kodu nepieņems pat kā īslaicīgu risinājumu. 

Tas, ka brīvās programmas praktiski vienmēr ir lietojamas bez maksas, nav nejaušība. Tas ir brīvo programmu kultūras pamats.

2) Brīvo programmu lietotāji paredz regulārus ielāpus un atjaunojumus

Brīvo operētājsistēmu lietotāji paredz tūlītēju apmierinājumu. Vēlaties kādu jaunu programmu? Pārslēdzieties uz root lietotāja kontu, uzstādiet nepieciešamo programmu un sāciet to lietot bez sistēmas pārstartēšanas. 

Šāda ikdienišķa iespēja lietotājus pieradina pie tā, ka arī sistēmas ielāpi un atjaunojumi ir viegli pieejami. Brīvajām programmām ielāpi un atjaunojumi ir nevis gada notikums, bet gan ikdienišķa parādība. Projektu uzturētāji pret to attiecas tik nopietni, ka strādā ārpus standarta darba laika, lai pēc iespējas ātrāk novērstu atrastu drošības kļūdu.

3) Brīvo programmu lietotāji lieto programmu tā, kā vēlas

Lietotājiem, pārejot no Windows uz GNU/Linux, viņi bieži pat neiedomājas, cik daudz izvēles iespējas viņiem tiek piedāvātas. Tomēr, ja viņi to pamana, tad viņus pārsteidz plašās ekrāna izskata pielāgošanas iespējas un bieži viņi pat uzskata, ka iespēju ir pārāk daudz.

Šīs plašās iespējas ir tāpēc, ka lietotāji vēlas paši noteikt, kādas programmas un kā viņi lietos. Viņi ne tikai paredz lietot izvēlnes, rīku joslas un īsinājumtaustiņus, bet viņi arī paredz, ka var mainīt ekrāna, krāsu tā elementu un dažādu rīku izskatu. Ja GNU/Linux lietotāji spiesti pāriet uz pretējo pusi, tad viņi parasti jūtas ierobežoti, un pamatoti uzskata, ka sistēmas izstrādātāji viņus spiež strādāt "tā, kā paredzēts", nevis tā, kā to vēlas viņi paši. 

4) Brīvo programmu lietotāji paši kontrolē savas sistēmas

Brīvo programmu lietotājiem visnepatīkamākā Windows īpašība šķiet uzbāzīgie sistēmas ziņojumi un "Vai tiešām esat pārliecināts?" jautājumi. Windows nepārtraukti uzbāžas ar saviem brīdinājumiem par drošības riskiem, nepieciešamiem atjaunojumiem, sistēmas pārstartēšanu, u.tml. Un papildus Windows standarta ziņojumiem savus ziņojumus rāda citu firmu (Adobe, Symantec, Oracle, u.tml. programmas. ² Tai pat laikā operētājsistēma un dažādas lietojumprogrammas ziņo kompānijai par lietotāju. Dažkārt šķiet, ka lietotājs tiek pārtraukts katru minūti.

Arī brīvo programmu lietotāju darba virsmā sāk parādīties dažādi ziņojumi, bet tie ir vienādi un kopīgi visai sistēmai. Vēl svarīgāk ir tas, ka tos var arī atslēgt. Pieredzējuši GNU/Linux vai FreeBSD lietotāji zina, ka svarīgi sistēmas notikumi tiek ierakstīti žurnāla failos, kurus viņi var lasīt tad, kad vēlas. 

Bet par izsekošanas tehnoloģijām varat aizmirst. Daudzi GNU/Linux lietotāji raugās greizi uz tādiem neuzbāzīgiem izsekošanas rīkiem kā automātisku lietotāju pieskaitīšanu Debian Popularity Contest vai Smolt, kur nu vēl tādiem, kas vispār neļauj kaut ko ietekmēt. 

5) Brīvo programmu lietotāji pēta un mēģina

Es spēju atrisināt savu paziņu Windows problēmas dažos mirkļos. Vienā gadījumā vajadzēja pārspraust displeja vadu no atsevišķās videoplates uz mātesplatē iebūvēto spraudni. Otru problēmu atrisināju, datora ražotāja piedāvātā rīka vietā izmantojot failu pārvaldnieka programmu. Kad vēlāk draugiem prasīju, kāpēc viņi problēmas nemēģināja atrisināt paši, viņi tikai pūta un elsa, un atzinās, ka viņi baidījās mēģināt. 

Draugu atbilde parāda, kā slēgtās programmas ieaudzina bailes un bezpalīdzību. Grafiskajā saskarnē redzams tikai ierobežots rīku skaits, daudzi no tiem ir noslēpti neskaitāmu dialoglogu dziļumos, un vairums no šiem rīkiem neatskaitās, kā tie rada rezultātu. Tas viss nemudina slēgtā koda sistēmu lietotājus apgūt sistēmas darbību un uzturēšanu. 

Savukārt atvērtā koda sistēmu izpēte ir vienkārša. Vairumā gadījumu iestatījumi tiek glabāti vienkāršos teksta failos, un tos var apskatīt ar jebkuru failu pārvaldnieku ³. Un, tā kā izpēte ir mācīšanās veids, brīvo programmu lietotāji kļūst par lietpratīgiem lietotājiem ātrāk.

6) Brīvo programmu lietotāji palīdz sev paši

Brīvo programmu lietotāji neiebilst pret pašpalīdzības iespēju. Patiesībā viņi mīl gan Unix man lapas, gan arī grafisko palīdzības sistēmu, un, atšķirībā no slēgto sistēmu lietotājiem, viņi daudz mazāk paļaujas uz formālu tehnisko palīdzību. Viņi palīdz sev paši — ne tikai lasot palīdzības failus, bet arī pētot iestatījumus, (kuri lielākoties ir cilvēkam saprotami teksta faili ar visiem paskaidrojumiem), bet arī forumos, IRC pļāpātavās un citur. "Dari pats" filozofija ir brīvo programmu lietotāju dziļākā būtība. Un jo vairāk viņi šādas programmas lieto, jo pamatīgāka šī filozofija kļūst. 

7) Brīvo programmu lietotāji nebaidās no komandrindas

Windows lietotājiem komandrinda ir šausmu istaba. Un ne bez pamata, jo pat jaunākajās Windows versijās komandrinda ir ierobežota un neērta. Bet GNU/Linux sistēmās komandrinda ir spēcīgs rakstītāju kultūras rīks un tāpēc to apgūst daudzi brīvo programmu lietotāji. 

Lai arī brīvo programmu lietotāji nevairās no grafiskās saskarnes ērtībām, praktiski vienmēr komandrindā iespējas ir plašākas. Brīvo programmu lietotāji izmanto komandrindu, lai plašāk izmantotu programmu iespējas un panāktu no tām tieši to, ko vēlas. Lai arī var šķist, ka komandrindas lietošana ir dīvaiņu dižošanās, patiesībā to nosaka tīri praktiski apsvērumi (dokumentējamība, atkārtojamība un automatizējamība). Un, tik ilgi kamēr programmas komandrindā dara to pašu (vai pat vairāk), ko grafiskajā saskarnē, nav paredzams, ka šajā jomā kaut kas varētu mainīties. 

8) Brīvo programmu lietotāji apgūst programmu veidus, nevis konkrētas programmas

Tā kā slēgto programmu lietotāji nevar brīvi apgūt šo programmu darbību, viņi darbina programmas kā seno laiku šamaņi — izpildot rituālas darbības, kuras, precīzi izpildītas, radīs gaidāmo brīnumu. Kopā ar to, ka slēgtā koda programmas var būt ļoti dārgas, viņi sliecas turēties pie vienas iegādātās programmas. Slēgto programmu lietotāji programmās investē ne tikai savu laiku, bet arī naudu, tāpēc pāriet pie cita piegādātāja viņiem ir daudz grūtāk.

Brīvo programmu lietotājiem ir visas iespējas izmēģināt un pētīt dažādas programmas. Parasti, pirms izvēlēties vienu konkrētu programmu, viņi pamēģina vairākas attiecīgajā jomā pieejamās programmas: pārlūkprogrammas, teksta redaktorus, e-pasta klientus, u.tml. Ja viņiem pietrūkst kādas iespējas izvēlētajā programmā, viņi uz īsāku vai ilgāku laiku var izmantot arī citu līdzīgu programmu, paļaujoties uz to, ka agrāk vai vēlāk, šīs iespējas būs pieejamas abās programmās. 

9) Brīvo programmu lietotāji zina programmētājus un uzturētājus

Brīvo programmu pasaulē valda meritokrātija — teikšana ir tiem, kuriem ir nopelni, tāpēc brīvo programmu pasaulē hierarhija ir mazāk izteikta kā citur. Pat, ja projektā ir acīmredzami līderi, viņi parasti ir tādi paši, kā citi izstrādātāji un viņiem nav tiešas ietekmes pār pārējiem kopienas dalībniekiem. Līdz ar to kopienas līderi nevar slēpties aiz autoritātes sienām un, kā likums, ir pieejami jebkuram interesentam ar e-pastu, forumā vai pļāpātavā. 

Šādas iespējas pastāv pat tad, ja brīvo programmu izstrādā kompānijā. Un, ja kompānijā ir gudri vadītāji, viņi šo pieejamību veicina, nevis ierobežo.

Secinājumi

Tas, cik ilgi šīs brīvo programmu lietotāju īpašības saglabāsies, nav skaidrs. Cenšoties kļūt arvien "lietotājam draudzīgākas", daudzas programmas sāk atdarināt Windows, tāpēc pēdējā laikā ir parādījusies jauna brīvo programmu lietotāju suga: tādi, kuri lieto tikai grafisko saskarni. Un, iespējams, ka pēc daudziem gadiem brīvo programmu lietotāji kļūs tādi paši, kā Windows lietotāji.

Tomēr tas ir maz ticams.

Lai arī sistēmu izskats paliek līdzīgāks, brīvo programmu lietotāju īpašības īpaši atkarīgas no tā, ko programma rāda uz ekrāna. Drīzāk būs tā, ka slēgto programmu lietotāji, vēloties iemācīties arvien vairāk, kļūs arvien līdzīgāki brīvo programmu lietotājiem. Un, ja tā notiks, tad arī slēgto programmu lietotāji vairs nebūs pasīvi un bezpalīdzīgi programmu "patērētāji", bet kļūs par patiesiem savu datoru un programmu saimniekiem.

1. ^ Tagad OpenOffice vietā labāks ir LibreOffice.
2. ^ Kopš Vista laikiem Windows ziņojumu skaits ir samazinājies. Tomēr citu ražotāju programmas vēl arvien rāda savādākus ziņojumus.
3. ^ Diemžēl, "modernākajās" grafisko saskarņu versijās (Gnome3, Unity), tagad vizuālo kruzuļu lēndarbību cenšas labot ar bināru iestatījumu failu ātrdarbību. Bet, piemēram, Xfce un LXDE vēl arvien izmanto tikai teksta failus.