Vai 2014. būs Linux gads?

Pēc intensīvāka darba perioda, šī gada ierakstu uzsākšu ar tradicionāli retorisko jautājumu: "Vai 2014. būs Linux gads?" Vispirms par interesentāko 2013. gadā:

• 2013. gadā Linux arvien plašāk tika izmantots iekārtās, kuras tikai nosacīti varam uzskatīt par datoriem.
• Linux izmanto ASV populārajā "Tesla S" elektroauto.
• Starptautiskajā kosmiskajā stacijā visus datorus pārmgrēju uz Debian 6.
• Apvienotās Karalistes sakaru departaments par drošāko darbstacijas operētājsistēmu atzina Ubuntu 12.04.
• Ukrainas PrivatBank pārmigrēja uz Ubuntu Linux vairāk kā 36000 datoru.
• Kad nejauši atklājās, ka Windows lietotāji nevar uzbūvēt no pirmkoda  XWiki satura pārvaldības sistēmu, jo projekta kopējais failu ceļš ir pārāk garš, izrādījās, ka neviens XWiki izstrādātājs nelieto Windows.

• Linux tika ieviests Kocēnu novada domē:

  

• Es pats pamanīju Ubuntu Linux Ventspils augstskolā:

  

• un arī Igaunijas nacionālās bibliotēkas lasītavās:

  

• Drošības semināros lietotājiem tiek prasītas Linux zināšanas.

Daudzi tehnoloģiju analītiķi uzskata, ka līdzīgi kā esam piedzīvojuši naftas pīķi, esam piedzīvojuši arī personālo datoru pīķi:

Personālo datoru pārdošanas apjomu kritumā galvenokārt ir vainojama arvien plašāka viedtelefonu un planšetdatoru izmantošana, tomēr savu artavu ir devusi arī Microsoft vēlme uzspiest lietotāju nemīlēto Windows 8 operētājsistēmu.  Lai arī uzskata, ka biroja darbam piemērotākā sistēma ir Windows, man šķiet ka, lietojot Ubuntu, ir ērtāk pieslēgties WiFi tīklam, vieglāk pieslēgt un iestatīt ārēju displeju, USB diskus un foto/video kameras u.tml. Ikdienas biroja darbam arvien populārāki kļūst datori ar Google atbalstīto Chrome OS operētājsistēmu, kuru lietotāji ir pirkuši daudz labprātāk, kā datorus ar Windows 8. Mobilo telefonu jomā Microsoft nekādi neizdodas iegūt uzticību arī, izmantojot Nokia aparatūru. Mobilajos telefonos vadošā sistēma ir un paliek Android sistēma.

Ņemot vērā investēto Microsoft tehnoloģijās (dokumentu apstrādē, sadarbības rīkos u.tml.), lielākā daļa noteikti izvēlēsies vieglākās pretestības ceļu un pāries uz Windows 7 operētājsistēmu. Tomēr paredzu, ka vērā ņemama daļa varētu pāriet uz atvērtā pirmkoda tehnoloģijām. Piemēram, Dienvidkorejā valsts iestādes izskata iespēju Windows vietā pāriet uz Ubuntu.
Kaut arī Canonical neizdevās savākt 32 miljonus Ubuntu Edge projektam, mobilajās iekārtās nopietnākie Android konkurenti būs citi Linux bāzētu operētājsistēmu varianti.

Mikroshēmu cenai arvien krītoties, tās var ievietot ne tikai brillēs, automašīnās un sadzīves elektronikā, bet arī apģērbā, iekārtu detaļās u.c. Ir paredzams, ka t.s. "lietu internets" (Internet of things), kurā tiks apvienotas visas šīs lietas, pamatā izmantos Linux operētājsistēmu.