Atvērtais kods kā stratēģisks ierocis

Ēriks Reimonds jau 2000. gadā esejā Burvju katls rakstīja par to, ka atvērtais pirmkods var būt stratēģisks ierocis IT tirgū. Viņš jau tad saprata, ka slēgtā koda programmatūra ir evolūcijas strupceļš.

Pasaulē slēgtais kods rada šķēršļus ik pa laikam, bet draudzība ar slēgtā koda milžiem drīzāk tuvina bankrotam, nekā attīstībai. Un paši slēgtā koda milži cenšas būt (vismaz vārdos) arvien atvērtāki.

Latvijā (vismaz pagaidām) šādi gadījumi ir retums. Atvērtais pirmkods "kā stratēģiskais ierocis" SIA "Odo" bija jau no paša sākuma, tomēr parasti tas noderēja tikai ražošanas izmaksu samazināšanai (ne tikai ar licencēm, bet arī ar izstrādes un uzturēšanas darbiem). Lai arī pasūtītāji pieprasa "ekskluzīvas tiesības" uz izstrādāto sistēmu, tiem parasti nav ne resursu, ne zināšanu pašiem tikt galā ar tās pilnveidi un attīstību.

Pirmo reizi piedzīvoju pasūtītāju, kuram tas nebija vienalga — Carnikavas novada domi, kuras iepirkumā bija (it kā) vienkārša frāze:

1.1.1. Portālu izstrādāt, izmantojot atvērtā koda programmatūru.

SIA "Odo" šādai prasībai ir standarta atbilde (kas ar nelieliem labojumiem ceļo no viena piedāvājuma uz nākamo):

Viss SIA Odo piedāvātais risinājums ir balstīts tikai un vienīgi uz atvērtā pirmkoda programmatūru. Gan pasūtītājs, gan izstrādātājs ir vienlīdzīgi projekta gaitā izstrādāto materiālu īpašnieki. Nododot materiālus, Izpildītājs piešķir Pasūtītājam tiesības izmantot Pakalpojuma ietvaros radītos materiālus izmantot visā pasaulē un visos veidos, tai skaitā, bet ne tikai padarīt tos pieejamus sabiedrībai, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt, tulkot, adaptēt un citādi pārveidot.

(Patiesībā, ja nepieciešams, konkrēta risinājuma kopija tiek piedāvāta arī ar t.s. "ekskluzīvajiem noteikumiem", kuru pasūtītājs var izmantot izmantojot jebkādā neierobežotā veidā, izmantojot duālās licencēšanas paņēmienu.)

Dažus manus kolēģus pārsteidza, ka 5 gadus veca viens-komats-cik-tur cilvēku firmiņa "izgriež pogas" daudz solīdākai kompānijai ar 20 gadu pieredzi, un viņi par to izrādīja neapmierinātību. Ko lai saku?

Labrīt kolēģi, ir 21. gadsimts! Ja slēgtais un atvērtais kods ir kā alķīmija un ķīmija, tad cik ilgi izmantosiet viduslaiku metodes?

Neviens mūsdienās neprogrammē "visu no nulles". Mēs izmantojam izstrādes rīkus un ietvarus, kuros ieguldīti simti un tūkstoši cilvēkgadu. Bet, lai padarītu šo "nenulli" lielāku un kāpinātu izstrādes efektivitāti, nākas ne tikai apgūt arvien jaudīgākus rīkus, bet arī sadarboties. Tāpēc es aicinu visus nozares interesentus novērtēt un attīstīt sistēmu, kas varētu būt noderīga vairāk kā vienai pašvaldībai.

Ja kāds vēlas vaicāt: Kāpēc vēl viena sistēma? Vai tad mums nepietiek ar esošajām? Mana atbilde ir — nepietiek. Kamēr lietotāji izmantos slēgtā koda sistēmas, sadarbība veido monopolus. Un tāpēc centralizācijas, kas ir balstītas uz slēgto kodu, izgāžas. Atvērtais pirmkods piedāvā brīvu izvēli un sadarbību bez piespiešanas arī tad, ja kāds ir daudz lielāks par pārējiem (kā tas ir, piemēram, ar neskaitāmiem Linux variantiem).

Protams, es nemānu sevi ar domu, ka sistēmas, kurās ir ieguldīti simti cilvēkgadu, pēkšņi tiks pamestas (lai gan, ja izmanto Windows un .Net, derētu) un visi izmantos XWiki. Tomēr, esmu pārliecināts, ka šādas brīvi pieejamas alternatīvas uzlabos konkurenci un pakalpojumu attīstību.

Sistēmas resursi ir brīvi pieejami /git/xwiki/munixwiki/, no kuriem interesantākie varētu būt:

• Lietotāja dokumentācija
• Projektējuma apraksts
• Integrācijas vajadzībām varētu noderēt Lursoft klienta un SAML STS autentifikācijas moduļi.

Sistēmas darbību var pārbaudīt vietnē: https://pakalpojumi.carnikava.lv/. Tomēr neizmantojiet to ļaunprātīgi — ja neesat Carnikavas pašvaldības iedzīvotājs, savus eksperimentus varat pat saglabāt, bet neiesniedziet tos!

Papildu uzziņām skatiet kontaktus.