Nezinot sistēmu, nezinām, kas mums draud

 Pēdējos desmit gados ¹, mēs esam piedzīvojuši n-tās banku krīzes. Vēl nav beigušies tiesas procesi par Banku Baltija un Parex, kad rindā ir klāt arī Latvijas Krājbanka. Un katru reizi, klausoties, augstu amatpersonu autoritatīvos paziņojumus par to, ka histērijai nav pamata un "viss tiek kontrolēts", nepamet déjà vu un nolemtības (kas būs nākamais?) sajūta.

Krīzes ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa un dažādi domātāji uz to cēloņiem raugās dažādi. "Šoka doktrīnas" autore Naomi Kleina uzskata, ka galvenā nelaime ir milzīgo korporāciju patvaļa, kuru akcionāri raugās tikai uz peļņu, bet ignorē sabiedrības intereses. Capitalism 3.0 autors Pīters Bērnss iesaka to labot, atgriežoties pie "mammas un tēta biznesa" un ieviešot kopējā bilancē arī dabas resursu uzskaiti, kuru dividendes piešķir visiem Zemes iedzīvotājiem.

Tomēr radikālāk noskaņoti prāti kā Zeitgeist autors Pīters Džozefs (Peter Joseph) un Venus projekta autors Džeks Fresko uzskata, ka mūsu dzīves apstākļu uzlabojumu pamatā ir tikai tehnoloģijas. Tehnoloģijas ļauj mums labāk un tālāk saredzēt un sadzirdēt, ātrāk pārvietoties un ilgāk dzīvot. Bet visi (kapitāl-, sociāl-, katolici-, musulman- u.c.) -ismi ir tikai piepes — parazīti, kurus labi, ja varam atļauties. Viņi uzskata, ka jebkura monetārā sistēma ir salauzta pēc būtības un to nevar labot. Tā ir jāizmet un jāaizstāj ar jaunu sistēmu — tikai tehnoloģijas, bez naudas iesaistīšanas.

Bet man zīmīga liekas vēl tas, ka mūsdienu banku sistēmai ir liela līdzība ar datu programmām.

Bet atkal un atkal pienāk brīdis, kad bankas nedara to, ko vajag. Par ko tad jūs, mīļie līdzcilvēki, brīnāties? 

Un ir vēl ļaunāk nekā jūs domājat. Kā strādā banku (finanšu) sistēma nezina pat tie, kam tas būtu jāzina. Kopš tā laika, kad lielāko daļu ² banku finanšu plūsmu sastāda t.s. "atvasinātie finanšu instrumenti" (prasti runājot — spekulācijas), kuras izpilda datoru programmu algoritmi, kā viss strādā nezina neviens. Un neviens arī nezina, kad un kā tas salūzīs. Ir skaidrs tikai tas, ka kāda no kārtējā krīzēm būs vēl pamatīgāka par iepriekšējo, jo viss notiek arvien straujāk un arvien nenormālākos apmēros. Bet vai tas būs U, V, W, L vai kādā veidā, nav zināms. Tomēr, neskatoties uz visu sistēmas sarežģītību, gala rezultāts ir tikpat paredzams, kā iekāpjot peļķē ar cauru zābaku: dažiem bagātiem iegūstot miljardu, daži miljoni pazaudēs tūkstošus (vai tūkstoši miljonus, vai abējādi, tas būtību nemaina).

Vai konkrētajā krīzē var vainot finanšu institūciju kontrolierus es neesmu kvalificēts spriest. Ja bankā ar spekulācijām katru dienu turp un atpakaļ cauri izplūst miljoni, ir grūti pateikt, vai kādam miljonam "kavējoties" ir jāceļ trauksme.

Bet atgriežamies pie programmām.

Tāpat kā ar banku un finanšu sistēmām, nenormāli liela daļa no mums nezina arī to, kā strādā viņu izmantotās programmas (piem., Microsoft Windows un Office, Mac OS un iOS, Skype un Chrome, u.t.t.) ³. Vai jūs zināt kad un kā šīs programmas pārstās strādāt? Protams, ka ne-! Vai mēs piedzīvosim krīzi? Ļoti iespējams. Salīdziniet ar dzīvo dabu: kas draud visā pasaulē izplatītai monokultūrai ar vāju imunitāti? Tā gaida, kad pienāks "x gripa" un noslaucīs to no Zemes virsas. Jūs varat cerēt uz veiksmi, izstrādātāja sirdsapziņu, antivīrusiem un kontrolējošām organizācijām, bet tā ir tikai cerība, nevis plāns.

Iespējams, tāpēc, ka atšķirībā no banku pasaules, mums jau ir gatavs risinājums — mēs varam izmantot atvērtā pirmkoda programmatūru (Linux, LibreOffice u.t.t.) un atvērtus datu standartus (odt, odp, u.c.). Sistēma, par kuras darbību var pārliecināties (un arī salauzt) var katrs, kam nav slinkums, ir daudz veselīgāka un uzticamāka. Tikai sistēmai, kuru katrs var kopēt un pārtaisīt nedaudz savādākā veidā, nedraud izvirtušas monokultūras un mūsdienu banku sistēmas liktenis.

1. ^ Varbūt varētu teikt, "kopš kapitālisma ieviešanas", bet vai tad sociālismā mums nebija krīzes?
2. ^ Attēlā pievērsiet uzmanību sadaļai "Size of derivatives".
3. ^ Daži "optimisti" gan uzskata, ka izplatīta nenormālība arī ir norma.