Pašsajūtu var uzlabot, atgādinot sev, ka citiem iet vēl sliktāk. Kad nogurstu no mūsu valsts negācijām, atelpas nolūkos paskatos, kas notiek pie mūsu lielā austrumu kaimiņa.

Nesen manā redzes lokā nonāca raksts Управление активами ПО — открытые лицензии, kura pamatdoma ir sekojoša:

1. Slēgtā koda programmatūru uzskaita, jo ir jāzina, cik maksāt par licencēm,
2. arī atvērtā koda programmatūra ir jāuzskaita, jo visi uzņēmumā izmantotie resursi ir jāuzskaita.

Aprakstīts reāls piemērs no Krievijas IT uzņēmuma dzīves, kurā valsts pārstāvji neko nav gribējuši dzirdēt par GPL licenci un brīvo programmu, bet uzstājuši, ka visai izmantotajai programmatūrai ir jābūt uzskaitītai. Uzņēmumā izmantotais Ubuntu Linux pielīdzināts dāvanai Windows cenā, par ko jāsamaksā attiecīgs nodoklis.

Lai tā nenotiktu, raksta autors iesaka noteikt Ubuntu cenu, saskaitot, cik maksā diska attēla lejuplāde internetā (minūtes no mēneša maksas), instalācijas diska ierakstīšana (CD matrica, cilvēka darbs, datora nolietojums), GPL licences teksta drukāšana uz papīra u.tml. To visu kā nākas iegrāmato uzņēmuma aktīvos un "tīri papīri".

Šāda "atrakstīšanās" komentāros ir novērtēta visnotaļ pozitīvi. Tomēr man kā vērotājam no rietumu malas, tas šķiet kā izlaista bērna auklēšana. Jo patiesā problēma ir tā, ka Krievija ir vēl policejiskāka valsts par mūsējo, bet tās pārstāvji vēl korumpētāki. Un šāda prasība patiesībā ir varas pārstāvju izspiešana un tikai iemesls "sarunām". (Lasot komentārus, noskaidrojas, ka beigu beigās viņi tomēr ir "sarunājuši".)

Protams, es nesaku, ka nav jāzina, uz ko balstās jūsu bizness. Ir jāzina un jānovērtē ar šīm atkarībām saistītie riski. Bet tā jau ir pavisam cita tēma, un tāpēc nav jāskaita kompaktdiski un jādrukā papīri, kurus neviens nelasa, un tas viss nav jāuzskaita grāmatvedībā. Ir jāzina ar un par ko ir uzturēšanas līgumi, par ko un kad ir jāmaksā, tomēr:

Var uzskaitīt internetā pieslēguma izmantojuma un darbinieku laiku. Var uzskaitīt katru papīra lapu un kompatdiska matricu, bet tā taču nav programmatūra!

Programmatūra ir bitu virknēs iešūta ideja, bet to pat klasiski domājoši saprot kā nemateriālu lietu. Visa rakstā piedāvāta programmatūras uzskaites ķēpa ir tikai bezjēdzīgi detalizēta idejas nesēju uzskaite. Protams, dažu nesēju uzskaite var būt nepieciešama -- bibliotēkās īpaši uzskaita retus grāmatu eksemplārus, kolekcionāri krāj markas, auto… Es, piemēram, glabāju Windows 95, 2000 un Mandriva 10.1 instalācijas diskus, jo, lai arī šie nesēji glabā zināmu/novecojušu ideju, tie ir vērtība, jo tajos ir mūsu vēsture (un nostalģiskas atmiņas).

Bet programmatūras nesējs, kuru var atjaunot katru mīļu brīdi, nav šādas uzskaites vērts. Tas vienkārši ir mazvērtīgais inventārs, kas "израсходуется в процессе эксплюатации" ¹. Slēgtā koda programmatūras izplatītāji ir ieviesuši sliktu praksi, pieprasot maksāt par idejas lietošanu, nevis par reālām saistībām. Vai tas būtu jāturpina vēl sliktākā viedā, lietojot atvērtā koda programmatūru?

1. ^ Iztērējas lietošanas laikā.