Sveiki, es esmu Mac! Bet es — PC!
Ar tādiem vārdiem vienmēr sākās Apple vairāku gadu garā reklāmas kampaņa "Get a Mac". Viens no reklāmas sejām — aktieris Džastins Longs nesenā intervijā ir atzinis, ka kampaņa izskatās pārtraukta.
Reklāmas klipi ir veidoti kā divu personificētu datoru (Džons Hodžmens kā PC un Džastins Longs kā Mac) dialogs dažādās datoru lietotāju dzīves ainās. Atšķirībā no Latvijā novērojamās reklāmas, Apple klipus skatīties ir interesanti un tie pauž draudzīgu ironiju.
PC sākās kā IBM PC. 70. gadu beigās IBM cenšoties ielēkt jau attīstītajā mikrodatoru tirgū, pieņēma lēmumu iesaistīt partnerus, bet tam bija nepieciešams vienoti komponenšu standarti. Visas citas tā laika mikrodatoru izstrādes līdz tam bija tikai viena ražotāja standarts, tajā skaitā arī Apple datori. Lai arī mikrodatoru principi visiem mikrodatoriem bija vienādi, konkrētais izpildījums atšķīrās. PC datori izmantoja Intel CISC procesorus ar mikrokodu, bet Apple — Motorola RISC procesorus. PC bija sākotnēji bija tika teksta saskarne, bet Apple — tikai grafiskā. PC izmantoja Microsoft operētājsistēmas (DOS un Windows), bet Apple — Mac.
Tagad PC viens no otra atšķiras vairāk kā PC no Mac. PC var būt gan Intel, gan AMD procesori, ATI un Nvidia u.c. ražotāju video plates, bet Mac — tika Intel procesorus un ATI video plates. Un visi izmanto visdažādāko Taivānas ražotāju diskus, operatīvās atmiņas u.c. komponentes. Uz Mac aparatūras var darbināt visas sistēmas, kas iet uz PC, bet Mac OS X ir "piesieta" viena veida aparatūrai Apple ekonomisko apsvērumu nevis nepārvaramu tehnoloģisko ierobežojumu dēļ.
PC pirmsākumos mēs dzīvojām ar VEF telefoniem un Zenit fotoaparātiem, un operētājsistēma, ja vispār ar kaut ko saistījās, tad tikai ar datoru. Un lietotāji ar vārdu dators saprata komplektu, kas sastāvēja no aparatūras, operētājsistēmas un bieži vien arī lietojumprogrammām. Jo dators tika uzskatīts par kaut ko tikpat monolītu un nedalāmu kā fotoaparāts un telefons. Tagad operētājsistēma un lietojumprogrammas ir arī telefonam un fotoaparātam, tāpēc operētājsistēma pamazām nostiprinās lietotāju prātos kā atsevišķa, no aparatūras atdalāma vienība.
Kopš Apple ieviesa Mac OS X operētājsistēmu, arī šeit vairs nav būtisku atšķirību. Mac OS X ir papildināta un pielāgota atvērtā koda BSD operētājsistēma, kas ir Unix-veidīga tāpat kā IBM AIX, HP UX, Sun Solaris un Linux. Tikai, atšķirībā no Linux, no BSD var veidot slēgtu sistēmu, ko Apple arī pilnībā izmanto.
Microsoft ir apgrūtinājis Apple ar to, ka Windows 7 ir daudz labāka par Apple klipos izzoboto Windows Vista. Atšķirībā no Vista, Windows 7 organizācijas ievieš labprāt un Windows 7 pusgada laikā ir ieviests gandrīz tikpat daudzos datoros, kā Windows Vista triju gadu laikā.
Lai arī Linux uz personālā datora tiek uzskatīta par dīvaiņu minoritāti, pat pēc pieticīgiem vērtējumiem uz katriem pieciem Mac datoriem ir vismaz viens Linux dators. Kā to pierāda Microsoft apmācības materiāli, tas par daudz lielāku draudu uzskata Linux nevis Mac. Un daudzās jomās (piemēram, serveros) Linux ir izplatītāks par Mac un Windows kopā ņemtiem.
Patiesībā Apple un Microsoft ir nelaimes biedri. Apple, lai arī tāpat kā Microsoft izmanto atvērto kodu, tomēr attiecībās ar saviem klientiem tie ir slēgti, un Apple pat slēgtāks par Microsoft. Ja Apple un Microsoft pacieš viens otru, tie spēj ilgāku laiku noturēt esošo tirgus modeli — turēt savus klientus pakļautībā.
Tomēr attiecībā pret Linux Apple ir izdevīgāk būt tolerantam. Katrs datoru lietotājs, kas no Windows pievēršas Linux, pilnīgi noteikti ir dubulti zudis Microsoft klients, jo tas neizmanto ne Microsoft operētājsistēmu, ne biroja programmatūru. Tomēr tāds klients nav zudis priekš Apple, jo tas izmanto Unix-veidīgu sistēmu, un var izmantot Apple aparatūru (iTunes, iPhone, iPad).
Ja vēlaties dīki patīkami pavadīt laiku un atcerēties iepriekšējo gadu svarīgākos datoru lietotāju notikumus, varat apskatīt klipu apkopojumu. Tomēr iesaku padomāt, cik pamatota būtu Apple ironija, ja runa ietu par Linux nevis Windows. Galu galā, PC un Mac patiesā atšķirība ir trijos burtos...
Created by Valdis Vītoliņš on 2010-04-13 12:19
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2026-01-06 18:14


